Slēpņu sēriju "Mans dārgums Latvijā" ir izveidojusi Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar diasporas latviešiem, kuri ir ieteikuši interesantas, sev mīļas un dārgas vietas, tā kļūstot par slēpņa krustvecākiem. Šī slēpņa krustvecāki ir Vallē ģimene no Reinjonas salas (Francija).
Slēpņu sērijā ir 33 slēpņi - katram latviešu alfabēta burtam savs. Latviešu valoda vieno!
Latvijā ir divi Zviedru vārti – Rīgā un Priekulē. Priekulē Ziemeļu kara laikā aizsardzībai pret zviedru karaspēka uzbrukumu tika uzcelti nocietināti caurbraucamie vārti, kas nodēvēti par Zviedru vārtiem. Lai gan to fasādē ierakstīts 1688. gads, vārtu celtniecība notikusi 17. gadsimta vidū, bet daži dekoratīvās apdares darbi – 1688. gadā. Priekules Zviedru vārti ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, to plastiskā apdare un akmens cilnis – valsts nozīmes mākslas piemineklis. Priekules Zviedru vārtos ir Gotlandes smilšakmenī kalts baronu Korfu dzimtas ģerbonis, sudraba lode un maskerons centrālajā vārtu fasādes daļā. Priekules muižas vārtu caurbrauktuvei abās pusēs izbūvētās nišās stāvēja pa draudīga izskata akmens sargzaldātam. Vairāk nekā divus m augstās skulptūras bijušas komiski izkrāsotas – sargu zābaki bijuši melni, bikses zilas, jakas brūnas. Pirms Otrā pasaules kara bijis ticējums – cilvēks, kurš vārtu sargzaldātiem nobučos nabu, piedzīvošot laimi. Mūsdienās Zviedru vārtus sargā vietējo meistaru darināti koka zaldātiņi, un arī to nabu bučot ir iespējams.
Slēpņa konteiners ir atmiņas kartes kastīte un tur atrodas tikai viesugrāmata.
Jauku slēpņošanu!