Slēpņu sēriju "Mans dārgums Latvijā" ir izveidojusi Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar diasporas latviešiem, kuri ir ieteikuši interesantas, sev mīļas un dārgas vietas, tā kļūstot par slēpņa krustvecākiem. Šī slēpņa krusttēvs ir Sergejs Svoboda no Mančesteras (Lielbritānija).
Slēpņu sērijā ir 33 slēpņi - katram latviešu alfabēta burtam savs. Latviešu valoda vieno!
Ūziņu jeb Bērziņu vējdzirnavas cēlusi Neibergu ģimene, iespējams, 1860. gadā. Dzirnavas pārbūvētas 19. gadsimta 80. gados, jo pirmajai celtnei no ugunsdrošiem materiāliem bijis tikai pirmais stāvs (1880. gads tad arī tiek minēts kā dzirnavu celšanas gads).
Šīs ir Latvijā vienīgās zināmās holandiešu tipa vējdzirnavas, kam uz sešstūraina, no laukakmeņiem mūrēta korpusa pirmā stāva no ķieģeļiem uzmūrēta nošķeltam konusam līdzīga augšējā daļa ar četriem spārniem. (Puriņš, R. Senās vējdzirnavas. Rīga : Zinātne, 1987, 62. lpp.)
Apbrīnu izsauc būvkonstrukciju veidojums. Cik vien dzirnavās ir spēka pārnesuma zobratu (dzirnavu spārnu rata centrālās piedziņas koka asij, dzirnakmeņu darbinātājiem), visi darināti no koka. Tāpat – aploces, sazobes, kuras vecie vējmelderi sauc par ķemmratiem un ķemmēm. Visas koka daļas ir izgatavotas no ābeļu, kļavu koksnes. Koks ticis speciāli meklēts un rūpīgi izraudzīts. Par to liecina arī dzirnavās iemontētā desmit m garā un 60 cm resnā (diametrā) no priedes koka darinātā vienlaidu centrālā ass, kuru melderu leksikā sauc par velkbomi.
Dzirnavu dzinējspēks bijis 77 vējaspārni, tajās strādājis viens strādnieks.
! Melderis – dzirnavnieks. (Sk. https://tezaurs.lv/llvv/)
Slēpņa konteiners ir pārtikas kārbiņa ar viesugrāmatu un rakstāmo.
Jauku slēpņošanu!