LV
Vilhelms Ostvalds
Vilhelms Ostvalds bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs. Viņš ir vienīgais Latvijā dzimušais un strādājušais Nobela prēmijas laureāts (1909), kas to saņēma par katalīzes pētījumiem, kā arī par fundamentālo principu izpēti attiecībā uz ķīmisko līdzsvaru un ķīmisko reakciju ātrumu.
Dzimis 1853. gadā Rīgā mucinieku meistara Gotfrīda Vilhelma Ostvalda ģimenē. Viņa vecākais brālis Eižens Ostvalds bija mežzinātnieks, Latvijas Universitātes docents (1920). Mācījās Rīgas reālģimnāzijā (1864—1871). Ostvalds krievu valodu prata vāji, un, ģimnāziju beidzot, viņam nācās kārtot krievu valodas pēceksāmenu. Studēja ķīmiju Tērbatas Universitātē. Jau Tērbatā izcēlās ar savām unikālajām prāta spējām un prasmi jaunas aparatūras izgudrošanā, 1877. gadā izveidojot piknometru — ierīci šķidruma blīvuma mērīšanai. 1880. gadā viņš apprecējās ar Helēnu fon Reiheri, viņu ģimenē piedzima pieci bērni.
Students Vilhelms Ostvalds un viņa mīļotais profesors Kārlis Šmits (labajā pusē).
Pēc atgriešanās Rīgā, ķīmijas eksperimentu veikšanai viņš izgatavoja jaunu mēraparatūru — termostatu, reostatu un viskozimetru. Rīgas periodā viņš izdeva "Vispārīgās ķīmijas mācību grāmatu" (Lehrbuch der Allgemeinen Chemie, 1884). Baltijas pārkrievošanas laikā pārcēlās uz Leipcigu, kur strādāja Leipcigas Universitātē. 1904. gadā viņu aicināja uzstāties pasaules Zinātnes un Mākslas kongresa filozofijas sekcijā Sentluisā. Vienu akadēmisko gadu Ostvalds lasīja lekcijas fizikālķīmijā un natūrfilosofijā Hārvarda Universitātē, Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūtā un Kolumbijas Universitātē (1905—1906).
Zviedru ķīmiķis Svante Arēniuss laikā, kad stažējās pie Ostvalda Rīgā. Attēlā labajā pusē - Ostvalds un Arēniuss atkal tiekas Lepcigā, 1904.gada foto
Leipcigas universitātē viņam radās konflikts ar konservatīvi noskaņotajiem Filozofijas fakultātes profesoriem. Pēc atgriešanās no ASV 1906. gadā Ostvalds priekšlaicīgi emeritējās 53 gadu vecumā un atlikušo mūža daļu nodevās saviem vaļaspriekiem un natūrfilozofisko uzskatu attīstīšanai. 1909. gadā viņam piešķīra Nobela prēmiju ķīmijā.
Vēsturē Ostvalds iegājis kā jaunas nozares — fizikālās ķīmijas — dibinātājs. Savulaik viņš izpelnījās ievērību kā filozofs, kas noliedza matērijas un atomu pastāvēšanu; viņš aizstāvēja viedokli, ka vienīgā realitāte ir enerģija. Pēc 1.Pasaules kara Ostvalda “saistītā slāpekļa” teorija paglāba Eiropu no bada nāves, radot pamatu minerālmēslojuma ražošanai laukiem. Viņš pirmais izteicis ideju par vienotu starptautisku naudu, vienotām starptautiskām mērvienībām, vienotu pasaules valodu ido. Ostvalds radīja skolu reformas teoriju un ieviesa mācību par to, kā atklāt potenciālos ģēnijus bērnu vidū. Viņš ir arī viens no pacifistu kustības ierosinātājiem un vadītājiem Eiropā. Tāpat viņu uzskata par vienu no standartizācijas, organizācijas teorijas un zinātnes teorijas celmlaužiem pasaulē. Būdams gleznotājs, Ostvalds savā 1916.gadā izveidotajā mājas laboratorijā pats izgatavoja sev krāsas un pievērsās krāsu pētniecībai. Lielu popularitāti ieguva Ostvalda krāsu teorija, padarot viņu par koloristikas pamatlicēju.
Vilhelma Ostvalda radītās krāsu sistēmas elementi.
Vilhelms Ostvalds miris Leipcigas slimnīcā 1932. gadā.
1989. gadā Leipcigā tika nodibināta Vilhelma Ostvalda ģimnāzija (Wilhelm-Ostwald-Gymnasium), 2003. gada 1. augustā Rīgā tika nodibināta Ostvalda vidusskola.
Jūsu uzdevums: Apmeklējot norādīto vietu, jums jānoskaidro, no kura līdz kuram gadam Vilhelms Ostvalds strādāja par ķīmijas profesoru Rīgas politehnikumā. Gadskaitļi ir ARTL - ARON
Slēpnis atrodas šeit: BABYBPMHEZRNHCHE
ENG
This cache is dedicated to Latvian chemist Vilhelms Ostvalds, the only Nobel Prize winner (1909) who was born and lived in Latvia.
Your task: Visit indicated location and find out from which year to which year Vilhelms Ostvalds worked as a professor of chemistry at the Riga Polytechnic School. The years are ARTL – ARON.
The cache is located here: BABYBPMHEZRNHCHE
You can validate your puzzle solution with
certitude.