Sēlija (LV)
Laipni lūdzam - Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Mūsdienu Sēlijas teritoriālā identitāte izsekojama kopš Sēlijas bīskapijas dibināšanas 1218. gadā. Senākajos tekstos tā saukta par Sēlenes zemi (latīņu: terra, que Selen dicitur) vai Seloniju (latīņu: Selonia). Livonijas ordeņa valsts pastāvēšanas laikā to kopā ar 14. gadsimtā uz laiku iekarotajām Aukštaitijas zemēm sāka dēvēt par "augšgalu" (lietuviešu: Aukšzemė, vācu: Oberland — 'Augšzeme'). Kurzemes hercogistes un Kurzemes guberņas laikā Sēliju mēdza dēvēt par Augškurzemi. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Sēliju pieskaitīja Zemgalei un to veidoja Ilūkstes un Jēkabpils apriņķi.
Sēlijas teritorija līdz pat tās galīgajai sadalīšanai starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju 14. un 15. gadsimta mijā iestiepās tālu uz dienvidiem mūsdienu Lietuvas Republikas teritorijā. Senās sēļu senās apdzīvotā teritorija ir apjaušama pēc sēļiem raksturīgās kāpjošās intonācijas.
Sēļiem raksturīgie arheoloģiskie atradumi atrasti mūsdienu Utenas apriņķa Salakā, Tauragnes pilskalnā, Utenā, Svēdašos un Subāčos un Panevēžas apriņķa Palēvenē, Pasvalī un Saločos.
Līdz 13. gadsimtam Sēlijas teritoriju veidoja sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, 1218. gadā tās ziemeļu novados nodibināja Sēlijas bīskapiju, kuras zemes 1256. gadā pēc Sēlijas dalīšanas ieguva Livonijas ordenis. Līdz Livonijas Konfederācijas sabrukumam Sēlijā atradās Livonijas ordeņa valsts Sēlpils fogteja, Aizkraukles komtureja un Daugavpils komturejas dienviddaļa. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā šajā teritorijā 1617. gadā izveidojās Sēlpils virspilskunga iecirknis.
2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā Valsts prezidenta rosinātais un Saeimas apstiprinātais “Latviešu vēsturisko zemju likums” ar mērķi aizsargāt un stiprināt Latvijas kultūras un valodas savdabību un daudzveidību. Šis bija pirmais normatīvais akts Latvijas Republikā, kurā oficiāli tika pieminēta Sēlija un precīzi definēta tās kultūrvēsturiskā teritorija.
(īss interneta kopsavilkums)
Seloonia (EE)
Tere tulemast ajaloolisse Selooniasse! Sēlija (ka Augšzeme “kõrge maa”) on Läti ajalooline ja etnograafiline piirkond riigi kaguosas. Seelidega seostatav varaseim arheoloogiline kultuur levis laial alal Daugava mõlemal kaldal tänapäeva Kesk- ja Lõuna-Läti ning Põhja-Leedu territooriumil 2.–5. sajandil. Seelid (läti sēļi) olid seeli keelt kõnelev balti rahvas, mis elas Daugava jõe lõunakaldal tänapäeva Läti lõunaosas Sēlijas ning Kirde-Leedus Aukštaitijas. Piirkonna nimi tuleneb muistse balti rahva seelide nimest. Seelide alal oli kümneid linnuseid, tähtsaimaks keskusteks on neist peetud Sēlpilsi, Dignāja ja Stupeliai linnuseid.
1. juulil 2021 jõustus presidendi algatatud ja Riigikogus heaks kiidetud "Läti ajalooliste maade seadus", mille eesmärk on kaitsta ja tugevdada läti kultuuri ja keele omapära ja mitmekesisust. See oli esimene reguleeriv akt Läti Vabariigis, kus Seliat ametlikult mainiti ja kui määratleti täpselt selle kultuuriline ja ajalooline territoorium.
(Lühikokkuvõte internetist.)
Sėla (LT)
Sveiki atvykę į Sėla (Augšzeme, aukšta žemė) – Latvijos etnokultūrinis regionas, apimantis Latvijos Respublikos Aizkrauklės ir Jekabpilio rajonus (dab. Latvijos pietryčiuose, abipus Dauguvos).
Pirmosios baltų genčių gyvenvietės šioje teritorijoje buvo jau II tūkstantmetyje pr. m. e. Pirmieji užsiėmimai buvo žvejyba ir medžioklė. Šią teritoriją sėliai apgyvendinti pradėjo pirmaisiais mūsų eros šimtmečiais. X–XIII a. Sėlijos teritorijoje atsirado keletas teritorinių regionų, su apie 30 piliakalnių ir sėlių centru Sėlpilyje.
2021 m. liepos 1 d. „Latviešu historikolo zemju likums“ buvo patvirtintas Latvijos Respublikos Prezidento ir patvirtintas Saeimos. Tai buvo pirmasis Lietuvos Respublikoje reglamentuojantis aktas, kuriame oficialiai paminėta Sėlija ir tiksliai apibrėžta jos kultūrinė teritorija.
(Trumpa santrauka iš interneto.)
Selonia (ENG)
Welcome to Selonia - also known as Augšzeme (the "Highland"), is one of the Historical Latvian Lands encompassing the eastern part of the historical region of Semigallia (Latvian: Zemgale) as well as a portion of northeastern Lithuania. Its main city and cultural center is Jēkabpils. The Selonian language has become extinct, though some of the inhabitants still speak a Latgalian dialect.
Archeological data can trace the Selonians back to the beginning of 1st millennium AD when they lived on both sides of the Daugava River. But since the 6th and 7th centuries their settlements can be traced only on the left bank of the river.
Selonian culture had a very strong Latgalian influence. Selonian and Latgalian burial traditions show little difference. Some scholars speculate that during the late Iron Age the Selonians had already partly merged with the Latgalians.
On July 1, 2021, the "Latvian Historical Lands Law" initiated by the President and approved by the Saeima entered into force with the aim of protecting and strengthening the uniqueness and diversity of Latvian culture and language. This was the first regulatory act in the Republic of Latvia, which officially mentioned Selia and precisely defined its cultural and historical territory.
(A brief summary from the Internet.)