Bezdelīgu iela
Bezdelīgu ielā uzstādīts vides objekts par godu ielas nosaukumam
2020. gada 26. septembrī Bezdelīgu ielas sākumā nesen tapušajā skvērā atklāts vides objekts par godu ielas nosaukumam.
Pelēcīgajā Latvijas laukakmenī iekalts simboliskais putns – bezdelīga – un četri vārdi ar zīmīgu gada skaitli (reversa pusē) par godu ielas vārda devējam Jānim Kaufmanim (dz.17.04.1877.).
Kā vēsta cauri trijām paaudzēm caurvijies stāsts, tolaik līdzās esošā gruntsgabala īpašnieks, mūrnieks un viens no divpadsmit pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā dibinātā Ogres miesta pirmajiem domniekiem, iedvesmojoties no bezdelīgu prasmēm būvēt ligzdas, kā arī līdzībām ar savu ikdienas darbu un izmantojot uz pāris gadiem vēlētā amata nosacītās privilēģijas, rosināja šai ielai dot putna vārdu.
Vides mākslas objekts tapis arī kā atgādinājums par pilsētas veidošanās vēsturi, jo pamatakmenī īpaši iestrādātajā nerūsējošā tērauda plāksnītē skaidrojošais teksts neviļus liek aizdomāties par mazu, vēl ilgi no Rīgas apriņķa pašpārvaldes lēmumu pieņēmējiem atkarīgo, mežu un upju ieskauto apdzīvotu vietu ar nedaudzām ielām, vēlāk - kūrortpilsētas ziedu laikiem un šodienas Ogres mērķtiecīgo atdzimšanu.
Lai arī Latvijā visu 10 Bezdelīgu ielu vidū, kas nes šī mazā, straujā, čaklā, krāšņā un dziedošā putna vārdu, nav pats "populārākais" mazo lidoņu vārds (strazds un bite šajā uzskaitījumā ir biežākie ielu nosaukumi), vēlam pašapzinīgi, ar cieņu iet nākamajā gadu simtā un tālāk!
Lai latviešu folklorā viens no visbiežāk piesauktiem un dažādu autoru ar mīlestību apdziedātais spārnotais draugs arī turpmāk pārējo 16 citu putnu vārdos nosaukto ielu vidū jau gandrīz pārtapušajā lielpilsētā turpina "pildīt gaisu ar patīkamo čirkstēšanu" – vidžināšanu.
Projekta veidotāji un īstenotāji saka paldies Ogres novada pašvaldības konkursa "Veidojam vidi ap mums 2020" finansējumam. Paldies akmens pavēlniekam Modrim Bērziņam (SIA "Akmens raksti"), būvvaldes ainavu arhitektei Senijai Smiltniecei, Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktorei Evijai Smiltniecei un Bezdelīgu ielas iemītniekiem, palīdzot īstenot visas mūsu ieceres, kā arī ikvienam par klātbūtni atklāšanas pasākumā 26.septembrī un atmiņu stāstiem ielas garumā.
Uzdevums: izlasīt tekstu un interneta dzīlēs atrast trūkstošās vērtības!
Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns. Bezdelīgai izdala 8 pasugas. Bezdelīga ir sastopama visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tā ligzdo ziemeļu puslodes teritorijās — Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, bet ziemo dienvidu puslodē: Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, Dienvidāzijā, Austrālijas ziemeļos un Dienvidamerikā. Tā mājo atklātā lauku ainavā un ligzdas būvē segtās, no nokrišņiem un vējiem pasargātās vietās, izmantojot cilvēku ēkas un citas būvkontsrukcijas. Ļoti bieži ligzdas tiek būvētas ēku iekšienē, piemēram, kūtīs. Cilvēkiem kopumā patīk bezdelīgas, jo tās ir izslavētas kukaiņu ķērājas, un visās kultūrās var novērot augstu toleranci pret mazajiem kaimiņiem. Latvijā tā ir parasta un izplatīta ligzdotāja un caurceļotāja.
Bezdelīga kultūrā:
Bezdelīga daudzām tautām simbolizē cerību, veiksmi un pavasara tuvošanos. Kristīgajā kultūrā bezdelīga ir augšāmcelšanās simbols, jo bezdelīga atgriežas katru pavasari un atved jaunu dzīvi. Sengrieķu un romiešu kultūrā bezdelīga ir Afrodītes putns. Toties austrumniekiem bezdelīgai ir nedaudz cita nozīme: ķīniešiem tā simbolizē briesmas, veiksmi nākotnē un labvēlīgas izmaiņas, bet japāņiem tā ir neticības simbols un mātes rūpes. Bezdelīga ir Igaunijas nacionālais putns.
Izskats un īpašības: Bezdelīgām ir ruda seja. Bezdelīgai patīk atpūsties uz elektrības vadiem.
Bezdelīgai ir slaids ķermenis, kura pludlīniju formas piemērotas lidošanai. Ķermeņa garums ir 17—1(X3) cm, ieskaitot slaido asti, kas ir 2—7 cm gara. Spārni ir šauri un slaidi, to plētums ir 32—34,5 cm, bet bezdelīgas svars 1(X1)—22 g. Tās mugura ir tēraudzilā krāsā, seja ruda, to ieskauj tumši zils krūšu apspalvojums, vēders balts. Lidojumā pret gaišajām debesīm tumši zilās spalvas var izskatīties melnas. Astes sānspalvas ir garākas kā pārējā aste, radot astei dziļa šķēluma iespaidu. Uz astes spalvām ir nelieli, balti laukumiņi. Abi dzimumi izskatās gandrīz vienādi, vienīgi mātītēm ir īsākas astes sānspalvas, kā arī muguras un krūšu tumši zilās spalvas nav tik spīdīgas. Jaunie putni ir tumši brūni, seja pelēcīgāka, kā arī tiem nav pieaugušo putnu garās astes sānspalvas.
No mājas čurkstes to visvieglāk atšķirt pēc garās astes, kas čurkstēm ir īsāka, un virsastes. Mājas čurkstēm tā ir balta, bet bezdelīgām mugura ir tumša viscauri.
Uzvedība:
Bezdelīga ligzdo ziemeļu puslodē, sākot ar jūras līmeni un beidzot ar 2700 metriem virs jūras līmeņa, bet Kaukāzā un Ziemeļamerikā līdz (X4)000 metriem virs jūras līmeņa. Tā nemājo tuksnešainās vietās un pašos ziemeļos, kur bezdelīgai ir par aukstu. Kopumā bezdelīga izvairās no pilsētu apbūves. Ziemošanas teritorijās bezdelīga izvairās no bieziem mežiem un tuksnešiem. Visbiežāk to var novērot atklātās vietās kā savanna Āfrikā un pampas Dienvidamerikā. Daļa bezdelīgu mēdz katru gadu atgriezties vienās un tajās pašās ziemošanas vietās. Parasti tās nakšņo niedrājos, bet, ja pietrūkst nakšņošanas vietas, tās izmanto elektrības vadus, kas nav droši, jo tādā gadījumā tās viegli var nomedīt plēsīgie putni. Nigērijā ir novērots milzīgs nakšņojošo bezdelīgu bars, kurā bija pulcējušies apmēram 1,5 miljoni putnu. Lielo baru veidošanos skaidro ar aizsardzību pret plēsīgajiem putniem, piemēram, pret Āfrikas piekūnu (Falco cuvierii). Reizēm bezdelīga ligzdo mērena klimata ziemošanas teritorijās, kā Taizemes kalni un Argentīnas centrālā daļa.
Latvijas teritorijā bezdelīga atgriežas aprīlī vai maijā. Visbiežāk to var novērot lauku sētās, ganāmpulku un ūdeņu tuvumā. Tā izvairās no bieza meža vai blīvi apbūvētām vietām. Tai atpūšoties patīk apmesties uz elektrības vadiem un jumtu dzegām. Bezdelīgas lidošanas ātrums ir apmēram 11—20 m/sek. Spārni tiek vēzēti apmēram (X) reizes sekundē, bet manevrējot vēzienu skaits var pieaugt līdz 7—9 reizēm sekundē.
Bezdelīgu dziesmai ir raksturīga melodiska vidžināšana. Ziemošanas teritorijās bezdelīgas ir ļoti klusas.
Barība: Bezdelīgas kukaiņus medī lidojumā
Bezdelīga kukaiņus medī lidojumā, tā lido samērā zemu vai vidēji augstu. Vidējais medību augstums ir apmēram 8 metri. Bezdelīga kukaiņus ķer atklātās vietās virs ūdens virsmas vai lauka. Tā bieži seko dzīvniekiem vai cilvēkiem, vai lauksaimniecības tehnikai, kas iztraucē un paceļ gaisā kukaiņu barus. Reizēm bezdelīga kukaiņus uzlasa no pašas ūdens virsmas, ēku sienām vai augu lapām. Apmēram 70% no noķertajiem kukaiņiem ir mušas. Otra lielākā kukaiņu daļa ir laputis, lai gan mājas čurkste laputis medī intensīvāk. Ziemošanas teritorijās visbiežāk tiek medītas lidojošās skudras. Ligzdošanas laikā bezdelīgas medī pa pāriem, bet pārējā laikā tās medī barā. Bezdelīgas padzeras lidojumā, lidojot virs pašas ūdens virsmas ar atvērtu knābi. Tās līdzīgā veidā arī mazgājas, lidojuma laikā izšaujoties cauri ūdenim.
Pirmie ligzdošanas vietās atgriežas tēviņi un izvēlas ligzdošanas vietu. Kad no siltajām zemēm atgriežas mātītes, tēviņš riņķo ap ligzdai noskatīto vietu un dzied. Lai piesaistītu mātītes uzmanību, liela nozīme ir astes stūrspalvu garumam. Jo garākas astes stūrspalvas, jo mātītēm tēviņš šķiet pievilcīgāks. Ja salīdzina tēviņus, tad tie, kuriem ir garākas astes spalvas, kopumā ir lielāki un spēcīgāki, kā arī izturīgāki pret slimībām. To pēcnācēji ir izturīgāki un dzīvot spējīgāki. Ja salīdzina ziemeļos un dienvidos dzīvojošos tēviņus, tad ziemeļniekiem ir garākas astes, un tie kopumā ir lielāki. Piemēram, Spānijā bezdelīgu tēviņu astes ir par 5% garākas nekā mātīšu astes, bet Somijā starpība ir 20%. Arī evolucionāri bezdelīgu tēviņu astes kļūst arvien garākas. Dānijā 1984. un 2000. gadā ir veikti bezdelīgu astu garuma mērījumi. 2000. gadā astes bija kļuvušas par 9% garākas. Tēviņiem ar garākām astēm ir arī lielāki baltie laukumi uz astes spalvām. Tā kā spalvu utis ir iecienījušas tieši baltās spalvas, tad balti, utu neskarti spalvu laukumi liecina par tēviņa veselību un spēju radīt veselīgus pēcnācējus. Kad pāris ir izveidots, tas paliek kopā uz mūžu, lai gan abi partneri var sapāroties arī ar citām bezdelīgām. Tādējādi, ņemot vērā monogāmās attiecības, bezdelīgas bagātina ģenētisko resursu. Tomēr bezdelīgu tēviņi sargā savas mātītes un nelaiž citus tēviņus to tuvumā. Vecāki jaunos putnus baro vēl apmēram nedēļu pēc izlidošanas no ligzdas.
Bezdelīgas ligzdu būvē kopīgi, lai gan aktīvāk to dara mātītes. Tā izskatās kā māla bļodiņa, kas ļoti bieži ir piestiprināta ēku iekštelpās — kūtī vai šķūnī pie sijas. Tā var atrasties arī zem tiltiem, vaļējos pagrabos vai pat dzīvojamās mājas priekšnamā. Atšķirībā no mājas čurkstes, kas arī būvē ligzdu no dubļiem, bezdelīgai ligzdas augšējā mala ir atvērta, turpretī čurkstei ir atstāta neliela sprauga, kā arī čurkstes ligzdu iekštelpās parasti nebūvē. Pāris sargā ligzdas teritoriju, turklāt tēviņi ir daudz agresīvāki un teritoriālāki. No iekšpuses ligzda izoderēta ar spalviņām, dzīvnieku vilnu un sausu zāli. Reizēm bezdelīgas ligzdo kolonijās, ja attiecīgā vieta pieļauj vairāku ligzdu izvietošanas iespējas. Arī kolonijās ap katru ligzdu ir teritorija, ko pāris apsargā. Tā ir apmēram (X2) — (X5) m⊃2; liela. Ziemeļamerikas kolonijas ir lielākas nekā Eiropā. Ziemeļamerikā ir novērots, ka bezdelīgas savas ligzdas bieži būvē zem zivju ērgļa (Pandion haliaetus) ligzdām. Tādējādi tās sevi pasargā no citiem plēsīgajiem putniem, jo zivju ērglis medī tikai zivis. Savukārt zivju ērglis pacieš bezdelīgas kaimiņos tādēļ, ka tās saceļ lielu troksni un brīdina, ja ligzdas teritorijā ielido kāds plēsīgais putns. Pirms bezdelīgas uzsāka ligzdot cilvēku mājokļos, tās ligzdas būvēja pie klinšu sienām. Mūsdienās tas notiek ļoti reti.
Vienā vasarā bezdelīgām ir 2 perējumi, kuriem tiek lietota viena un tā pati ligzda. Pāris ligzdu pieremontē, iztīra un lieto ne tikai vairākas reizes vienā vasarā, bet arī vairākus gadus pēc kārtas. Dējumā ir 2—7 olas, bet visbiežāk 4—5. Tās ir baltas ar sarkanbrūniem raibumiņiem. To izmērs 20x14 mm, svars 1,9 grami. Eiropā olas perē gandrīz tikai viena pati mātīte, bet Ziemeļamerikā tēviņi perē 25% no kopējā inkubācijas perioda. Inkubācijas periods ilgst 14—19 dienas. Apspalvojums putnēniem uzaug pēc 18—23 dienām. Arī pēc izlidošanas no ligzdas vecāki jaunās bezelīgas baro vēl apmēram nedēļu. Reizēm pirmā perējuma jaunās bezdelīgas palīdz izbarot tā paša gada otro perējumu.
Pieaugušām bezdelīgām ir tikai daži ienaidnieki: pūces, vanagi un piekūni. Ja ligzdas tuvumā parādās kaķis, vecāki bezbailīgi vilina kaķi prom, lidinoties tam gar pašu degunu.
Uzmanību: nevajag neko reizināt viss ir ļoti vienkārši - X1 vai X2 vērtību vietā atrodam tekstā iztrūkstošo lieluma vērtību, vēlu veiksmi!
Ar prāta spējām apveltītajiem: ir vērtība, kura ir atrisināma ar loģisku risinājuma pieeju!
N (X)(X1) (X2)(X3).01(X2) E 0(X6)(X2) (X4)(X5).(X4)(X6)(X3)