Jēču dabas takas slēpņu sērija 'Jēči Nature Trail' sastāv no 9 individuāliem slēpņiem.
Slēpņi atrodami katrs atsevišķi, tos vieno tikai atrašanās Jēču dabas takas tiešā tuvumā.
Jēču dabas taka atrodas Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervâta teritorijâ, Naukšēnu un Jeru pagastos, Valmieras novadâ, taka tiek veidota ar pašvaldîbas atbalstu.
Takā ir izvietota informācija par reģionam tipiskiem pļavu, mežu un purvu biotopiem, aplūkojamas tiem raksturîgas ainavas, kâ arî virkne unikâlu dabas un kultūrvēsturisku veidojumu. Taka ir marķēta un izejama bez gida palīdzības.
Takā ir riņķveida maršruts ar sākumu un atgriešanos pie Jēču dzirnvām (sarkanais un zilais marķējums), kā arī lineārais maršruts (ar sarkanu marķējumu), kura otrs gals atrodas pie Valmieras-Rūjienas šosejas (autoceļš P17), autobusu pieturā Grantiņi.
Taku ejot nepieciešami cieši apavi, slapjā laikā atsevišķos posmos var būt vajadzīgi gumijas zābaki.
[EN] Jēči Nature Trail cache series consists of 9 individual caches.
Jēči Nature Trail - for hiking and ejoying the nature. Typical boreal forest, wet meadow and wetland biotopes, unique natural and historical formations - Jēči bowl shaped stone, boulder construction near Pugas, erratic boulder of Kraujiņas, esker ridge Garais kalns, mire, fen etc.
----------------------------------
Augstais, jeb sūnu purvs kā kupols paceļas pār apkārtni. Šo pacēlumu veido gadu tūkstošos uzkrājusies kūdra, kas radusies no atmirušo sfagnu sūnu paliekām. Sūnu kūdras uzkrāšanās ātrums vidēji ir 1 mm gadā, jeb 1 m 1000 gados.
Atmirušie augi nesatrūdēja tāpēc, ka visu laiku atradās slapjumā, stāvošā ūdenī, bezskābekļa vidē. Šo slapjumu nodrošināja sfagnu spēja kā sūklim uzsūkt ūdeni, kas augstajā purvā nonāk tikai ar nokrišņiem. Tāpēc purva ūdenī ir ļoti maz minerālvielu.
Ūdens neaizsūcās projām , jo sfagnu kūdrai ir slikta ūdens caurlaidība. Ūdens arī lielā sausumā saglabājas purvā, un tikai lēnām nosūcas uz zemāk esošo apkārtni.
Sūnu purvā ir savdabīga augu valsts. Te izdzīvo tikai tie augi, kas spēj iztikt ar ļoti niecīgu minerālvielu daudzumu – sfagnu sūnas, priedītes, dzērvenes, virši, vistenes, andromēdas, lācenes, daži grīšļi, smilgas u.c.
[EN] Peat bog rises like a dome over the surroundings. This elevation is formed by peat accumulated over thousands of years, resulting from the remains of dead sphagnum mosses. The rate of accumulation of peat moss is on average 1 mm per year, or 1 m in 1000 years.
The dead plants did not rot because they were constantly in wet, standing water, in an oxygen-free environment. Peat absorbs water like a sponge. Water enters the bog only with precipitation. Therefore the bog water is poor in mineral content.
The moss bog has a unique flora. Only those plants survive here that can survive on a very small amount of minerals - sphagnum moss, pines, cranberries, heathers, andromedas, cloudberries, some sedges, etc.