Jēču dabas takas slēpņu sērija 'Jēči Nature Trail' sastāv no 9 individuāliem slēpņiem.
Slēpņi atrodami katrs atsevišķi, tos vieno tikai atrašanās Jēču dabas takas tiešā tuvumā.
Jēču dabas taka atrodas Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervâta teritorijâ, Naukšēnu un Jeru pagastos, Valmieras novadâ, taka tiek veidota ar pašvaldîbas atbalstu.
Takā ir izvietota informācija par reģionam tipiskiem pļavu, mežu un purvu biotopiem, aplūkojamas tiem raksturîgas ainavas, kâ arî virkne unikâlu dabas un kultūrvēsturisku veidojumu. Taka ir marķēta un izejama bez gida palīdzības.
Takā ir riņķveida maršruts ar sākumu un atgriešanos pie Jēču dzirnvām (sarkanais un zilais marķējums), kā arī lineārais maršruts (ar sarkanu marķējumu), kura otrs gals atrodas pie Valmieras-Rūjienas šosejas (autoceļš P17), autobusu pieturā Grantiņi.
Taku ejot nepieciešami cieši apavi, slapjā laikā atsevišķos posmos var būt vajadzīgi gumijas zābaki.
[EN] Jēči Nature Trail cache series consists of 9 individual caches.
Jēči Nature Trail - for hiking and ejoying the nature. Typical boreal forest, wet meadow and wetland biotopes, unique natural and historical formations - Jēči bowl shaped stone, boulder construction near Pugas, erratic boulder of Kraujiņas, esker ridge Garais kalns, mire, fen etc.
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Kraujiņu milzakmens ir liela, ledāja apdarināta rapakivi granīta atlūza. Šādu granīta paveidu dēvē par pīterlītu un tas ir no rapakivi plutonu grupas.
Granītu veido minerāli - kālija laukšpats (rozā stūrainie un apaļīgie kristāli) un kvarcs (pelēcīgi puscaurspīdīgie apaļie un neregulārie graudi). No tumšajiem mineraliem mazliet ir melnā vizla - biotīts. Kālija laukšpata kristāli ir stūraini, lielākie lîdz 5 cm gari.
Akmens izmēri - 6,2 m garš, 4,1 m plats un 2,2 m augsts, virszemes tilpums 24 kubikmetri. Domājams, ka virs zemes atrodas aptuveni 50% no akmens kopējā apjoma.
Šo akmeni pēdējā apledojuma laikā (pirms 25-12 000 gadu) ledājs ir atnesis no Somijas teritorijas.
Pēc akmens sastāva nevar droši pateikt, vai tas nāk no Vīborgas granītu masīva DA Somijā, vai no DR Somijas.
Rapakivi granīti Fenoskandijā un tai piegulošajās teritorijās veidojās pirms aptuveni 1 000 000 000 gadu, vidējā un vēlīnā proterozoja laikā. Tāds ir arī šo akmeni veidojošā ieža vecums.
Rapakivi granīti un tiem radniecīgi magmatiski ieži radās kādreiz pastāvējušu augstu kalnu dzīlēs no iežu kausējuma (magmas) tai atdziestot un kristalizējoties daudzu miljonu gadu laikā.
Granītu veido minerāli laukšpats (rozā stūrainie un apaļīgie kristāli) un kvarcs (pelēcīgi puscaurspīdīgie apaļie un neregulārie graudi). No tumšajiem minerāliem mazliet ir melnā vizla - biotīts.
Plakanā, ledāja apdarinātā akmens virsma (fasetvirsma) krīt uz ZR, tā norādot, no kurienes virzījies ledājs.
Kraujiņu milzakmens ir viens no lielākajiem akmeņiem Rūjienas novadā.
Kraujiņu akmens ir aizsargājams ģeoloģiskais dabas piemineklis.
[EN] Erratic Kraujiņu Boulder. Rapakivi granite - piterlite. Indicator boulder - possibly has been carried by glacier from W Finland.