Jēču dabas takas slēpņu sērija 'Jēči Nature Trail' sastāv no 9 individuāliem slēpņiem.
Slēpņi atrodami katrs atsevišķi, tos vieno tikai atrašanās Jēču dabas takas tiešā tuvumā.
Jēču dabas taka atrodas Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervâta teritorijâ, Naukšēnu un Jeru pagastos, Valmieras novadâ, taka tiek veidota ar pašvaldîbas atbalstu.
Takā ir izvietota informācija par reģionam tipiskiem pļavu, mežu un purvu biotopiem, aplūkojamas tiem raksturîgas ainavas, kâ arî virkne unikâlu dabas un kultūrvēsturisku veidojumu. Taka ir marķēta un izejama bez gida palīdzības.
Takā ir riņķveida maršruts ar sākumu un atgriešanos pie Jēču dzirnvām (sarkanais un zilais marķējums), kā arī lineārais maršruts (ar sarkanu marķējumu), kura otrs gals atrodas pie Valmieras-Rūjienas šosejas (autoceļš P17), autobusu pieturā Grantiņi.
Taku ejot nepieciešami cieši apavi, slapjā laikā atsevišķos posmos var būt vajadzīgi gumijas zābaki.
[EN] Jēči Nature Trail cache series consists of 9 individual caches.
Jēči Nature Trail - for hiking and ejoying the nature. Typical boreal forest, wet meadow and wetland biotopes, unique natural and historical formations - Jēči bowl shaped stone, boulder construction near Pugas, erratic boulder of Kraujiņas, esker ridge Garais kalns, mire, fen etc.
-------------------------------------------------------------------------------------------------------
Jungu savvaļas ganības: kopplatība 110 ha; tai skaitā ganību pļavas 50 ha, meži 30 ha, purvaini meži un staignāji 30 ha.
Lielie savvaļas zālēdāji - zirgi un taurgovis Jungu savvaļas ganību teritorijā tika ievesti 2006. un 2007. gadā. Tas notika Pasaules Dabas fonda (WWF) lielo zālēdāju atjaunošanas programmas Latvijā (kopš 1996. gada) ietvaros. Programma paredzēja atjaunot Latvijas dabā lielos zālēdājus, kuru līdzinieki – meža zirgi un tauri senāk šeit ir dzīvojuši.
Liecības par senajiem dzīvniekiem ir iegūtas izrakumos netālu esošā Burtnieku ezera apkārtnē. Tur akmenslaikmeta apbedījumos (tie ir 9000-5000 gadu seni) ir atrasti daudzi piekariņi, kas darināti no meža zirgu un tauru zobiem.
Pēdējais taurs nomira 1627. gadā Polijā, bet pēdējais meža zirgs 1887. gadā Krievijā, Maskavas zooloģiskajā dārzā.
1936. gadā poļu profesors Tadeušs Vetulani, atlasot Eiropas meža zirgam (tarpānam) vislīdzīgākos zemnieku mājas zirgus, uzsāka to atgriezenisko selekciju.
Rezultātā mājas zirgs vairāku paaudžu laikā ir atkal pārtapis par savvaļas zirgu, šķirni, kas nosaukta par “Konik polski”, sauca rī par tarpāniem.
Latvijā savvaļas zirgu atgriešanās sākās 1999. gadā, kad Pasaules dabas fonds no Nīderlandes ieveda pirmos 18 dzīvniekus, kur tos izmitināja Papes dabas parkā.
Jungu savvaļas ganībās zirgi nonāca gan no Papes ganībām, gan tieši no Nīderlandes, pavisam 5 dzīvnieki. Šobrīd tie ir savairojušies, un pēc skaita ir virs 40 dzīvniekiem. Tuvradniecības novēršanai tiek veikta dzīvnieku apmaiņa ar citām saimniecībām.
Tarpāni ir bara dzīvnieki. Katra bara pamatu veido viena dominējošā ērzeļa harēms – vairākas ķēves un to mazuļi. Pēc 1,5-2 gadu sasniegšanas jaunie zirgi tiek no bara padzīti un veido savus, īslaicīgi pastāvošus, jauno zirgu bariņus.
Taurgovs jeb Heka taurs, Heka govs ir selekcijas ceļā iegūta liellopu šķirne, kas selekcionēta ar mērķi, dabā atgriezt izmirušos taurus. Taurgovs nav tieši tā suga, kurai piederēja izmirušais taurs, bet tie ir vienas pamata sugas divi atzari, par kuru vietu sistemātikas hierarhijā vēl notiek zinātnieku strīdi.
Lielie savvaļas zālēdāji tiek dēvēti par ainavas menedžeriem, jo, apdzīvojot kādu teritoriju, to būtiski pārveido.
Meža zemēs un krūmājos izretinās un vietumis izzūd liela daļa krūmu, veidojas nostaigātu taku tīklojums un lauces, nomainās kokaugu sugu sastāvs. Tam par iemeslu ir dzīvnieku barošanās ne tikai ar zāli, bet lielā mērā arī ar kokaugu jaunajiem dzinumiem un mizu. Vislabāk dzīvniekiem, jo īpaši zirgiem, garšo kārklu, vītolu, platlapju un citu koku miza. Rezultātā daļa apgrauzto koku nokalst, mežaudze izretinās un sakuplo sugas, kas zirgiem un govīm negaršo – bērzi, alkšņi, liepas.
Ganību meži kļūst patīkamāki arī cilvēkam – tie ir brīvi izstaigājami un pārskatāmi.
Daļa ganību pļavu atbilst bioloģiski vērtīgo zālāju kritērijiem un ir Eiropas savienības aizsargājami biotopi.
[EN] Jungas Wild Pasture: total area 110 ha – includes - grassland 50 ha, forest 30 ha, afforested wetlands 30 ha.
World Wild Foundation (WWF) Large Herbivores Initiative was a starting point for reintroduction of wild horses and aurochs (Heck cattle) in Latvia.
There is a testimony of the presence of wild horses and aurochs in Latvia during the Stone Age (9000-5000 yr. ago) from nearby sites by the shore of Lake Burtnieks. Teeth of aurochs and wild horse were used as pendants.
Large herbivores are grazing within Jungas Wild Pasture since 2006.
There are more than 40 horses and 4 Heck cattle in Jungas now (in 2023).
Large herbivores has been called landscape managers because they change the territories they inhabit. Forest becomes much thinner with rarer shrubs and more glades and paths. Such forest pastures are more enjoyable for human as well.
Some pasture meadows are EU protected biotopes.