Emzes parka teritorijas lielāko daļu aizņem meži (146 ha jeb 87% no parka platības). Parka mežos sastopamas gandrīz visas vietējās Latvijas mežu koku sugas. Parkā sastopami 23 introducētu sugu pārstāvji - Eiropas lapegles (Larix decidua), Sibīrijas baltegles (Abies sibirica), balzāma baltegles (Abies balsamea) un cietas. Parkā ir sastopama ozolu aleja gar dīķa ceļu.
Dabas vērtības. Sastopami dažādi meža biotopi, starp kuriem ir ne mazums vecu un sugām bagātu mežaudžu, ir bioloģiski ļoti vērtīgi, jo dod iespēju eksistēt un dzīvot dažādiem dzīvo organismu grupām. Dabisko mežu biotopos, kuros ir daudz vecu apšu, sastopamas arī dažas ilgstoši netraucētu mežu indikatorsugas – rakstu ķērpji (Graphis scipta) un divas sūnas īssetas nekera (Neckera pennata) un tievā gludlape (Homalia trichomanoides). Parka teritorijā ir konstatētas divas īpaši aizsargājamās sugas – meža auzene (Festuca altissima) un naktsvijoles (Platanthera sp.) un trīs ierobežoti izmantojamās īpaši aizsargājamās sugas - gada staipeknis (Lycopodium annotinum), vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum) un apdzira (Huperzia selago). Parkā ir konstatēta viena īpaši aizsargājamā putnu suga – trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus).
Kultūrvēsturiskā vērtība. Vecgulbenes muižas teritorijā parku izveides iniciatori un realizētāji bija muižas īpašnieki Johans Gotlibs fon Volfs un Heinrihs fon Volfs. Parka tika iestādīti vairāk nekā 300 dažādu taksonu ziemeļu un dienvidu izcelsmes koku.