Pilsētas robežstabi Latvijā.
Gadsimtu gaitā robežstabi pārdzīvojuši evolūciju no granīta stabiem līdz dažādu formu un izmēru objektiem mūsdienās. Latvijā vēl joprojām ir saglabājušies atsevišķi 17. un 18. gs. akmenī kaltie robežstabi, uz kuriem apzīmējumi (ģerboņi, vietu nosaukumi) ir bijuši vai nu iekalti vai uzkrāsoti. Sākot no 19. gadsimta industriālās revolūcijas, tehnoloģiskās iespējas kļuva plašākas, un tas ļāva strādāt ar dažādiem materiāliem un burtu veidus piemērot konkrētām vajadzībām. Attīstoties pilsētu infrastruktūrai, radās nepieciešamība pēc skaidras identifikācijas un norādījuma zīmju sistēmas.
Laikrakstā „Latvijas kareivis” 1937. gada 24. jūlijā (Nr.163), rubrikā “GALVAS PILSĒTA. RĪGAS PILSĒTAS VALDES LĒMUMI” lasāms: „Pieņemt Būvju Valdes arhitektu biroja izstrādāto projektu metu robežstabiem. Dzelzsbetona stabs apšūts ar dabīgo šūnakmeni, cokolu klāj granīta plāksnes. Augšā – bronzā veidots pilsētas ģerbonis, un zem tā uzraksts RĪGA. Nolemts izgatavot 7-8 un uzstādīt uz galvenajiem satiksmes ceļiem.”
Līdz mūsu dienām ir saglabājušies divi šādi robežstabi. Ap 4m augstais robežstabs sastāv no cokola, sešām atsevišķām plāksnēm, virs kurām ir pārsegums ar pilsētas ģerboni un uzrakstu RĪGA, ko vainago akmens lode.
N 56 (A+F)(C+F).(A+C)(E-F)(E+D-F)
E 024 (C-F)(A+C).(E-C)(C-F)E