Šis slēpnis is vismaz (!) trešais, kas veltīts sarkani baltajai skolai Baltajā ielā (1, 2), bet ko nu darīt, ja dažās vietās vecus slēpņus nevar atjaunot, kaut gan vieta slēpnim un kādam interesantam stāstam ļoti labi piestāv.
Šī skola, kā jau rīdziniekiem nebūs grūti saprast, ir viena no 20. gs. sākumā Rīgas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projektētajām ķieģeļu skolām, šajā gadījumā ar sarkaniem ķieģeļiem (vēl viena Šmēlinga skola apkārtnē atrodas Slokas ielā 65). Šmēlings un viņa darbi (Rīgā ir tiēšam ļoti, ĻOTI daudz ēku, kas celtas pēc viņa projektiem) ir iekļauti Latvijas kultūras kanonā, lasiet zemāk Kristīnes Budžes tekstu no kanona mājaslapas (https://kulturaskanons.lv/archive/reinholds-smelings/)
Reinholds Šmēlings bija Rīgas pilsētas galvenais arhitekts laikā no 1879. līdz 1915. gadam, kad notika strauja pilsētas attīstība un aktīva būvniecība. Šmēlings izstrādāja jaunu pilsētas attīstības plānu, kas noteica skaidrus pilsētas funkcionālā zonējuma un telpiskās struktūras attīstības pamatprincipus, kas redzami šodien, un pats bija autors daudzām gadsimtu mijā celtajām pilsētai būtiskām sabiedriskām ēkām un privātiem īres namiem. Pēc viņa projektiem celtās skolas, slimnīcas, tirgi, ugunsdzēsēju depo un policijas ēkas ir ne tikai sociāli būtiskas, bet arī ar pārliecinošu arhitektoniski māksliniecisku vērtību, kas atbilst 19. un 20. gadsimta mijā Eiropā aktuālajiem stilistiskajiem virzieniem.
Šmēlinga darbības laiks Rīgas pilsētas galvenā arhitekta amatā sakrita ar strauju Rīgas pilsētas izaugsmi. Rīgā strauji pieauga iedzīvotāju skaits, attīstījās rūpniecība un transporta sistēmas. Pirmā pasaules kara priekšvakarā Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 500 000. Šis bija lielisks fons Šmēlingam turpināt sava priekšteča pilsētas arhitekta amatā Johana Daniela Felsko (1813–1902) iesākto. Felsko 19. gadsimta vidū radīja mūsdienu Rīgas centra mugurkaulu ar bulvāru loku apkārt Vecrīgai un tālāko ielu tīklojumu, bet Šmēlings pilsētas telpu piepildīja ar celtnēm, kas ir neatņemama mūsdienu Rīgas tēla sastāvdaļa un būtisks nosacījums, lai Rīgas centra ievērojamu daļu iekļautu UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā 1997. gadā.
Viens no pirmajiem Šmēlinga pienākumiem pilsētas arhitekta amatā bija jauna pilsētas attīstības plāna izstrāde 19. gadsimta 80. gados. Šis plāns gan ir zudis, bet no liecībām, kas ir saglabājušās, ir zināms, ka tas bijis tolaik inovatīvs plānošanas metodikas dokuments, kurā ieskicēti mūsdienu pilsētbūvniecības teorijas pamatprincipi. Daudzi Šmēlinga izstrādātie principi būtiski apsteidz savu laiku, plānā risinot transporta organizācijas, rekreāciju zonu un nepieciešamo apbūves principu jautājumus. Šmēlings ieviesa arī jaunu zemesgabalu uzskaites sistēmu, kuru lieto vēl mūsdienās.
Reinholda Šmēlinga radošais rokraksts ir bijis stilistiski daudzveidīgs un attīstījies atbilstoši Eiropā aktuālajiem virzieniem. Karjeras sākumā tapušās ēkas atbilst neorenesanses stilistikai. Vēlākos gados Šmēlings ietekmējas gan no aktuālajām tendencēm Eiropā, gan vietējām iezīmēm, radot ēkas gan ar jūgendstila, piemēram, īres nams ar veikaliem Miera ielā 5 (1912), gan neogotikas, gan latviešu nacionālā romantisma iezīmēm, piemēram, īres nams Ģertrūdes ielā 38 (1907). Lielākoties viņa projektētās ēkas ir īres nami un privātas villas, kas tapa kā privāti pasūtījumi, kā arī ievērojams daudzums sabiedriskas ēkas, kas tapa kā pilsētas pasūtījums, to vidū ir 3 slimnīcu kompleksi, 2 tirgi, vairāk nekā 20 skolas, 5 ugunsdzēsēju depo, zirgu pasta stacija, administratīvās iestādes u. c.
Gadsimtu mijā par Šmēlinga rokraksta vienu no pazīšanās zīmēm kļuva tā sauktajā ķieģeļu stilā būvētās ēkas. Šim stilistiskajam virzienam raksturīgas dzelteno smilšu ķieģeļu fasādes ar figurālā mūrī veidotām arhitektoniskās apdares detaļām. Dažkārt tika izmantotas dažādu toņu ķieģeļu joslas. Ķieģeļu stila spilgti piemēri ir Šmēlinga projektētie ugunsdzēsēju depo Ludzas ielā 24 (1886, tagad Latvijas Kultūras akadēmijas ēka) un Matīsa ielā 9 (1902), Rīgas 1. slimnīcas Administratīvā ēka (1906), Aleksandra tirgus (1902, tagad Vidzemes tirgus) un Āgenskalna tirgus (1911).
Vēl viens stilistiskais virziens Šmēlinga radošajā rokrakstā bija ēkas, kuru fasādē sarkano ķieģeļu apdare kombinēta ar gaiša apmetuma laukumiem. Tas bija viens no gadsimta mijas Eiropas ziemeļu daļas būvmākslas modes virzieniem. Tam atbilstošas ēkas redzamas gan Vācijā, gan Skandināvijas valstīs. Šajā stilistikā celtas daudzas Šmēlinga projektētās Rīgas skolas, piemēram, pilsētas pamatskola Augusta Deglava ielā 3 (1908–1909, tagad Rīgas Kristīgā vidusskola), slimnīcas, piemēram, Rīgas 2. slimnīca Pilsoņu ielā 13 (1908–1915, tagad Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca) un pakalpojumu ēkas, piemēram, kanalizācijas sistēmas sūkņu stacija Eksporta ielā 2b (1908).
Būtisks Reinholda Šmēlinga devums un jauninājums ir ēku iekštelpu plānojums. Šmēlings radīja līdz tam Rīgā nelietotu skolas ēku plānojumu, kurā mācību klases piekļaujas gaitenim, kas bija domāts atpūtai. Tāpat Šmēlings piedalījās pie Rīgas 1. pilsētas teātra (tagad Latvijas Nacionālā opera un balets) nama atjaunošanas pēc ugunsgrēka 1882. gadā. Ārējais veidols tolaik palika nemainīts, bet iekštelpas tika būtiski pārveidotas.
Reinholds Šmēlings dzimis Rīgā 1840. gadā. 1858. gadā viņš iestājās Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas Arhitektūras nodaļā, kuru beidza ar zelta medaļu un stipendiju ārzemju ceļojumam. Pēc studijām Šmēlings četrus gadus pavadīja Vācijā un Itālijā. No turienes viņš atgriezās ar redzētās arhitektūras zīmējumu, skiču un uzmetumu kolekciju. Pēc ārzemju ceļojuma Reinholds Šmēlings strādāja Sankpēterburgā un Krimā, līdz viņu 1879. gadā uzaicināja kļūt par Rīgas pilsētas arhitektu. No šī amata Šmēlings pensionējās 1915. gadā un pēc diviem gadiem mira.
Līdz mūsdienām ir saglabājies gandrīz 100 arhitekta projektētu dažādu funkciju ēku, no kurām liela daļa ir saglabājusi oriģinālajam tuvu izskatu un sākotnējo funkciju. Liela daļa Šmēlinga projektēto ēku iekļautas Valts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts vai vietējas nozīmes pieminekļi. Dažu Šmēlinga projektēto ēku pārbūves kļuvušas par mūsdienu Latvijas arhitektūras notikumiem. Kopš 2012. gada ik gadus Rīgas pilsētas arhitekta birojs rīko Reinholda Šmēlinga vārdā nosauktu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei veltītu konferenci.
Iļģuciemā jaunu lielu ķieģeļu skolu uzcēla 1910. gadā, un tā patiešibā jau nebija pirmā skolas ēka apkaimē (vecākā skolas ēka atrodas Buļļu un Saldus ielas stūrī). Skola mainīja nosaukumus un numurus, bet starpkara laikā un neilgi pēc kara bija labi pazīstama kā 7. vai Spilves pamatskola. Šajā skolā mācījās vispazīstamākie iļguciemieši Zigmunds Skujiņš un Raimonds Pauls. Es ļoti ieteicu "Ielas garumā" sēriju par skolu, tā ir pieejama šeit: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/265678/ielas-garuma-ilguciems-skola-kura-macijas-raimonds-pauls. Nesen ēkā atradās Rīgas Valdorfskola, bet tagad šeit ir ukraiņu izglītības centrs "Volia".
Skolas ēka ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis: https://mantojums.lv/cultural-objects/7712.
This cache is at least the third one that is dedicated to the school building of red and white (or beige?) bricks at this address (1, 2), but well, this is what happens when it's hard to reactivate older caches, though the place is very suitable for a cache and an interesting story.
This school, as many locals can easily notice, is one of the typical brick schools projected by the main architect of Riga, Reinhold Schmeling, in the beginning of the 20th c., in this case with red bricks (another school building by Schmeling in this area is located at Slokas iela 65). Schmeling and his works (which can be seen in really many places in Riga) are included in the cultural canon of Latvia, see the text below from the official website:
Reinhold Schmeling was Rīga’s chief architect at a time when the city flourished. Between 1879 and 1915 he not only designed many of the city’s iconic public and residential buildings, but also devised a very advanced new development plan for Rīga. His light brick, mixed red brick and light plaster buildings are easily recognised and represent one of the city’s signature styles.
Rīga’s new development plan was one of Schmeling’s first assignments when he took office. Though the plan was never actually awarded official legal status, it was said to be ahead of its time and included strict guidelines on territorial and spatial planning. Regardless of its official status, the plan undeniably affected the city’s development, and its consequences are still visible in today’s urban landscape. The council began to look at things more holistically and put more thought into where new buildings, such as schools, churches, abattoirs, markets, graveyards, logistics centres and other public facilities should be built and how they would interact. Unfortunately, no copies of the plan survived.
At the time of Schmeling’s appointment, Rīga was growing fast. Right before World War I the city’s population grew to over 500 000. With this came industrialisation and the need for more advanced transport systems. Schmeling got right to the heart of solving the city’s new needs.
While dedicating a lot of time to planning, Schmeling also continued to work on his own designs. His legacy consists of numerous residential buildings, three hospitals, two markets, more than twenty schools, five fire stations, a horse post station, administrative buildings and more.
One style that Schmeling is particularly well known for is his brick architecture, characterised by yellow brick facades with structural details. The Āgenskalns Market (1911) and Vidzeme Market (1902) buildings are prime examples, which can still be seen standing today.
Another of Schmeling’s signature styles was combining red brick with light-coloured plaster, which was the fashion in Northern Europe at the time. He built many schools in this style, including the school at Augusta Deglava iela 3, as well as hospitals and other public buildings. Similar buildings are seen in Germany and Scandinavia.
The architect is also known for his innovations in interior architecture. He introduced a new layout for school buildings which saw classrooms being placed next to corridors intended for recreation. He was also involved in the painstaking restoration of Rīga’s 1st City Theatre (now, the Latvian National Opera and Ballet) after a fire in 1882. While its facade remained largely unchanged, the interior was completely restructured.
Schmeling was born in Rīga in 1840. At the age of eighteen, he started his studies at the Architecture Department of the Academy of Arts in St Petersburg, from which he graduated with a gold medal and a travel grant. Subsequently, he spent four years in Germany and Italy where he gained the latest insights into architecture of the time. Schmeling then worked in St Petersburg and Crimea until he was invited to become Rīga’s chief architect.
Many of Schmeling’s buildings are protected cultural monuments of national and local importance. Almost 100 of his buildings still enrich Rīga’s cityscape. See fine examples, such as the pumping station at Eksporta iela 2b (1908), Pauls Stradiņš Clinical University Hospital at Pilsoņu iela 13 (1908–1915) and the residential buildings at Miera iela 5 (1912), Matīsa iela 9 (1902) and Ģertrūdes iela 38 (1907).
Still today, Schmeling is honoured every year at the city council’s architecture and city planning conference held in his name.
The new brick school building was built in Iļģuciems in 1910, and in fact this was not the first school building in the area (the oldest school building is located at the corner of Buļļu and Saldus streets). The school changed names and numbers, but in the interwar period and not long after the war it was well known as the 7th or Spilve school. The most well-known Iļģuciems-born persons, the writer Zigmunds Skujiņš and the composer Raimonds Pauls attended this school. Those who speak Latvian can watch a very interesting program "Ielas garumā" about the school: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/265678/ielas-garuma-ilguciems-skola-kura-macijas-raimonds-pauls. Until recently, the Waldorf School was located here, but now the Ukrainian educational centre "Volia" took its place.
The school building is a cultural monument of regional importance: https://mantojums.lv/cultural-objects/7712.