Šī slēpņu sērija ir veltīta Rātsupītei, kuras ūdeņus ikdienā redzu pa mājas logu un vismaz vienu reizi dienā šķērsoju braucot uz darbu vai no darba. Radās ideja izpētīt upes trajektoriju no tās sākumā līdz ietekai Gaujā. Nelikšu iet visu maršrutu kājām, pietiek arī ar upītes zīmīgam vai skaistākām vietām.
Āžkalna ezers un dzirnavas.
Pirmā Rātsupītes ūdenskrātuve. Spriežot pēc kartogrāfiskā materiāla, Valmiermuižas Āžkalna pusmuižas dzirnavas ierīkotas 19.gs. vidū. Dzirnavās mala miltus, putraimus. Bija arī zāģētava. Baļķus vispirms pieveda ezerā, no kura to pārvilka pāri ar trosi, vinču un reizē izmantojot ūdensspēku palīdzību. Līdz 1956. g. dzirnavas vēl darbojās, vēlāk bija dzīvokļi. Šobrīd ēka izskatās pamesta. Pats Āžkalna dzirnezers ir privātīpašums, gar krastiem novilktas sētas un saliktās aizlieguma zīmes. Bērnības gados gājām uz šo ezeru makšķerēt, aiz slūžām pēc ūdenskrituma upītē ķērām vēdzeles un nesam uz Gauju, lai šiem ceļš uz lielu upi būtu bijis ātrāks 
Uzmanīgi ar slēpņa paņemšanu, atsevišķos gadalaikos un meteoapstākļos var būt ļoti slidēns un T* pieaugt līdz 4.5!
Āžkalna pusmuiža un dzirnavezers. XX gs. sākums. Foto no Valmieras muzeja arhīva.