!!! Mašīnu ieteicams novietot pie Raunas pasta Cēsu ielā 6, un tālāk doties dažu minūšu pastaigā ar kājām pa Dzirnavu ielu. Ieliņa šaura, kas ved uz pāris māju pagalmiem un tālāk ceļš beidzas, tāpēc TIEŠĀM, TIEŠĀM NEBRAUCIET PAGALMĀ AR MAŠĪNĀM!!! Ar kājām DRĪKST iet!!!
Raunas Dzirnavas. Raunas Dzirnezers. Raunas Dzirnavu dīķis. Raunas Dzirnavgrava. Raunas HES.
Vietas nosaukumi dažādi, bet vieta stāv uz vietas jau gadu simtus.
Manā bērnībā (80tajos gados) tur bija patiešām liels dīķis (ezers), kur karstās vasarās bija iespēja peldēties, bet reiz es ieraudzīju ūdenī dēles, un savu kāju tur vairs nespēru.
Bet tagad par visu pēc kārtas.
Latvijas brīvvalsts laikā Raunā aktīvi darbojās kooperatīvā sabiedrība "Raunas lauksaimniecības biedrība". Tirdzniecība ar katru gadu paplašinājās. 1924. gadā biedrība no Zemkopības ministrijas īpašumā ieguva Raunas ūdensdzirnavas.
Lejpus Līčupes ietekai Raunas upē izveidots apmēram 2 ha lielais Dzirnavezers. Tā dziļākā vieta bijusi ap 3m. Upes aizsprosts ar 3 sliekšņiem ierīkots 1887. gadā. Tā mūrētajā daļā bija iebūvēta plāksne ar īpašnieku - Emīla Vulfa un dzirnavnieka Johana Zēvalda - vārdiem. Raunas dzirnavas dokumentos minētas jau 1601.gadā. Pirmās ēkas celtas no laukakmeņiem, vēlāk vairākas reizes pārbūvētas ar ķieģeļiem un apmestas ar kaļķu javu. Ēkai piebūve izveidota 1883.gadā. Laikā līdz 1900.gadam dzirnavas darbināja ūdensrats. Vēlāk tika iebūvēts tvaika katls. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā uzstādītas divas turbīnas. Vilnas kārstuves vajadzībām 1923.gadā uzcēla divstāvu piebūvi no sarkanajiem ķieģeļiem. Līdz tam tur mala tikai graudus. Raunas lauksaimniecības biedrība dzirnavās ierīkoja maļamās ierīcas - 2 smalkmaļas, 1 putraimu un bīdeļskreju uz akmeņiem. 1935.gadā biedrība dzirnavās ierīkoja modernu grūbu un putraimu ražošanas ierīci, kas izmaksāja 5100 latu. Bez tam tika uzstādītas vilnas kāršanas un vērpšanas, kā arī labības šķirojamās un tīrāmās mašīnas vairāk kā 35 ar pus tūkstošu latu vērtībā. Dzirnavās bija iekārtota arī elektriskā stacija, kas deva strāvu visai Raunai. Dzirnavas darbojās nepārtraukti visu gadu. Tās apmeklēja malēji ne tikai no Raunas, bet arī no tālākiem novadiem.
Ap 1970.gadu tika veikta Dzirnavezera padziļināšana, izveidota saliņa, ierīkota peldvieta ar atpūtas vietām. Atveda pat gulbjus. Prieki gan nebija ilgi, jo plūdu laikā laikus neatvērās slūžas, tās tika salauztas un ezers kopā ar visu saliņu aizplūda pa Raunu uz Gauju. Tiltu un slūžas atjaunoja. No ēkām nekas daudz nav palicis.
Šobrīd dzirnavas pieder privātpersonām. Pēc īpašuma uzrauga teiktā, Raunas dzirnavu HES arī šobrīd ražo elektrību.
2004.gadā Dzirnavezera teritoriju un dzirnavu kompleksu iekļāva Latvijas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Pārejot pār tiltiņu, takas malā uzstādīta skulptūra "Mātei", kā arī informācija par skulptūras rašanos un autores dzīvi. Tur pat arī netālu trepes uz Krasta u.c. ielām, kā īsākais ceļš no/uz Raunas centru. Pa kreisi taciņa jūs aizvedīs līdz Velnalai (Velnalas slēpnim), un tālāk gar Raunas upi uz Līčupes ieteku Raunā. Tur pat jau Cēsu iela, un pa taciņu gar Tanīsa kalnu, nonāksiet atpakaļ pie Raunas pasta ēkas.
Apraksts sastādīts izmantojot manas vēstures skolotājas Ērikas Sarkanes sarakstīto grāmatu "Tur, kur Rauna..."