Burtnieku ordeņa pils celta 1305.–1366. gadam, pie kuras vēlāk izveidojās apdzīvota vieta un muiža, vēstīts Burtnieku novada mājaslapā. 17. gadsimtā Gustavs Ādolfs muižu dāvina Okenšternam, bet pēc muižu redukcijas tā kļūst par kroņa muižu. 1744. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete to dāvina Rumjancevam, kurš 1806. gadā to pārdod Šrēderam par 484 120 rubļiem. Viņa dzimtas īpašumā tā paliek līdz 20. gadsimta sākumam, un pēdējais īpašnieks ir Vilhelms fon Šrēders (Wilhelm von Schröder). 17. gadsimtā celto kungu māju sagrāva Otrā pasaules kara laikā, un tās vietā padomju laikā uzcēla kantora un kultūras nama ēkas. Vislabāk saglabājusies kādreizējā klēts ar arkādi, kurai dārza pusē 1935. gadā uzbūvēta koka piebūve un terase.
Parku īpaši greznu veidoja muižas pēdējais īpašnieks barons Vilhelms fon Šrēders. Parks glīti veidots ar labu izdomu, kur celiņu izvietojums un puķu dobes harmonē ar krūmu un koku grupām, ar dīķiem un saliņām tajos. 1970. gados Burtnieku parks skaitījās kā dendroloģiskais parks. Šobrīd Burtnieku muižas parks ir valsts nozīmes dabas aizsardzības objekts, kas stiepjas 10 hektāru platībā (kopā ar mežiņu – 27 hektāru).
Parka teritorijā atrodas Vīsraga dabas taka. Tā ir piemērota vieta izzinošai atpūtai dabā visai ģimenei. Informācijas stendi ļaus iemācīties pazīt gan palieņu pļavās un ezerā dzīvojošos putnus, gan dabas procesu norises pārplūstošajā Ēķinupes palienē. Taka sākas pie Burtnieku muižas parka vārtiem, to izstaigājot var uzzināt par Burtnieku muižas un parka vēsturi.