[LAT]
Slēpņa konteiners ir neliela izmēra plastmasas kārba, kas satur viesu grāmatu un zīmuli, kā arī salīdzinoši daudz vietas ceļotājiem un citiem maiņas priekšmetiem. Atradējiem lūgums pārliecināties, ka kārba pirms novietošanas atpakaļ ir cieši aizvērta un tad novietot tā pat, kā tā tika atrasta!
Par slēpni: Agrāk šeit atradās slēpnis GC2D7P5, kurš arhivēts pēc 12 gadus ilgas pastāvēšanas. Tas bija pirmais Ugāles pagasta slēpnis, kuru 2010. gadā izvietoja slēpņotājs Karlys un slēpņotājs kazarms. Pēc slēpņa arhivēšanas oriģinālais slēpņa ietvars palicis dabā un joprojām bijis pieejams vairākiem slēpņotājiem. 2 gadus pēc slēpņa arhivēšanas slēpnis atjaunots, nomainīts slēpņa konteiners un viesugrāmata.
Par Ugāles baznīcu:
Vēsture
Ugāles baznīcas cēlājs ir toreizējais muižas īpašnieks Johans Bērs (1661.–1707.), pēc kura iniciatīvas jau 1693. gadā sākās priekšdarbi vērienīga mūra dievnama būvei. Baznīcas celtniecība sākās 1694. un tika pabeigta 1697. gadā. Pēc fon Bēru dzimtas arhīvā atrastajām ziņām var secināt, ka baznīcas tapšanā ievērojama loma bijusi celtniecības vadītājam Joahimam Šeinekam.
Viņš ir radījis Kurzemes baroka dievnamiem raksturīgu vientelpas būvi, kurā plaša draudzes telpa ir vienmērīgi sapludināta kopā ar trapecveida altārdaļu. Namdara pienākumus uzņēmies galdnieks Heinrihsens. Draudzes telpu sedz mūrēta mucas velve, kas nodrošina lielisku akustiku un rada iespaidīgas, plašas un gaišas zāles iespaidu. Griestu velves jo īpaši greznas dara apmetumā atdarinātās diagonālribas. Iekļūt baznīcā iespējams ejot cauri triumfa arkai līdzīgai durvju ailai dievnama rietumu gala sienai piebūvēta torņa korpusa pamatā. Torņa sānos atsevišķa ieeja un kāpņu tornis ved pie ērģelēm un zvana. Līdzenajā Ugāles ainavā baznīcu pa lielu gabalu pamanāmu dara tās augstā torņa smaile un stāvais divslīpņu jumts ar sarkanu dakstiņu klājumu. Baznīcas ziemeļu puses sienai piebūvētā nelielā sakristeja ar vējtveri nodrošina mācītājam ērtu telpu ļaužu pieņemšanai.
Ērģeles
Ugāles baznīcas ērģeles (1699.–1701.) ir vecākās Latvijā.
Ugāles baznīcas interjerā ērģeles ir viens no oriģinālākajiem un vērtīgākajiem inventāra priekšmetiem. Instruments atrodas četru koka kolonnu balstītā balkonā virs ieejas baznīcā un aizņem visu draudzes telpas gala sienu. Neparasts ir ērģeļu izskats. Ne vienu, ne arī otru iekārtas priekšmetu nav skārusi krāsotāja ota un katrs baznīcas apmeklētājs var apbrīnot no iedzeltena liepas koka izgatavoto balkonu un instrumenta fasādi. Lielais mēris 1710.–1711. gadā aizrāva nebūtībā lielāko daļu Kurzemes iedzīvotāju – gan mākslinieku, gan vienkāršo cilvēku un uz vairākiem gadu desmitiem hercogistes saimnieciskajā dzīvē iestājās apsīkums. Ērģeles palika nenokrāsotas un tā šī instrumenta kokgriezumi mūsdienās kalpo par unikālu paraugu galdnieka un kokgriezēja darba tehnikas un meistarības izziņai.
[ENG]
Cache is small size plastic box which contains logbook and pencil, as well as plenty of space for trackables and other excangable items. After logging the cache, please make sure to close it properly and hide it in the same way as you found it!
About the cache: This used to be the location of the cache GC2D7P5, which was archived after 12 years of existence. It was the first geocache hidden in Ugāle parish, which was placed here in 2010 by the geocacher Karlys and geocacher kazarms. After the cache was archived, the original cache hiding spot as well as the container remained in nature and several cachers was still available to find and log the cache. 2 years after original cache was archived, the cache was restored and new container and the guest book was set up.
About Ugale Church:
History
The builder of the Ugāle church was the then owner of the manor, Johans Bērs (1661-1707), on whose initiative the preparations for the construction of a large-scale stone church began already in 1693. The construction of the church began in 1694 and was completed in 1697. According to the information found in the archive of the von Baer family, it can be concluded that Joachim Scheinek, the construction manager, played a significant role in the creation of the church.
He created a one-room building typical of Courland baroque churches, in which a large congregation room is smoothly merged with a trapezoidal altar. Carpenter Heinrichsen has taken on the duties of a carpenter. The congregation room is covered by a brick barrel vault, which provides excellent acoustics and creates the impression of an impressive, spacious and bright hall. The diagonal ribs imitated in the plaster make the ceiling vaults particularly luxurious. It is possible to enter the church by passing through a doorway similar to a triumphal arch at the base of the tower body added to the western end wall of the church. At the side of the tower, a separate entrance and a stair tower lead to the organ and bell. The high spire of the tower and the steep gabled roof with red tiles make the church noticeable in the flat landscape of Ugale. A small sacristy with a wind screen attached to the north wall of the church provides the priest with a comfortable space for receiving people.
The organ
The organ of the Ugāle church (1699–1701) is the oldest in Latvia.
In the interior of the Ugāle church, the organ is one of the most original and valuable inventory items. The instrument is located in a balcony supported by four wooden columns above the entrance to the church and occupies the entire end wall of the parish room. The appearance of the organ is unusual. Neither one nor the other object of the installation has been touched by a painter's brush, and every visitor to the church can admire the balcony and the facade of the instrument made of yellowed linden wood. The Great Plague of 1710-1711 in 1940, the majority of Courland's inhabitants - both artists and ordinary people - were swept away into oblivion, and for several decades the economic life of the duchy came to a standstill. The organ remained unpainted and the wood carvings of this instrument today serve as a unique example of the carpenter's and woodcarver's work technique and craftsmanship.