Labdien!
Sveiciens ikmēneša muzeju krātuvītē!
Kamēr aiz loga vēl baltais gadalaiks, aicinu apmeklēt siltas telpas un šoreiz - Teātra muzeju Eduarda Smiļģa ielā 37. Ieeja no Smiļģa ielas. Gan jau atradīsiet lielākus, vai mazākus vārtiņus. Par tankiem šoreiz un arī turpmāk nekā nebūs, jo ikona ir uz ēkas un pasākums notiks iekštelpās, nevis pie vārtiņiem.
/Ēka, kurā tiksimies ir Eduarda Smiļģa mājas/
Deviņpadsmitā gadsimta beigās Eduarda Smiļģa tēvs Jānis Smiļģis nopērk zemesgabalu Dorofejevkā (vēlāk - Dārtas, tagad Eduarda Smiļģa iela), 39. numurā, un ģimene pārceļas uz Āgenskalnu. Toreiz te bija lauki. Starp māju smilšu pakalnā, kas gan strauji tika apbūvēts, un Daugavu pletās pļava, kurā tecēja strauts, ganījās lopi, tālāk aiz tagadējās Nometņu ielas slējās priežu mežs.
Pirmā Smiļģu ģimenes apdzīvotā māja ir divu stāvu koka ēka, kādu Āgenskalnā nav mazums. Ar goda verandu uz ielas pusi un nelieliem ieejas vārtiņiem turpat blakus, bet ikdienas dzīve ritējusi sētas pusē.
Mazajam Eduardam pati svarīgākā mājas vieta ir baložu būda otrā stāva līmenī dārza pusē, kurā pavadītas neskaitāmas stundas. Zēnam patīk kopt un audzēt baložus, klausīties viņu dūdošanā vasaras pusdienlaika tveicē, vērot viņu lidojumu un atgriešanos mājās.
/Eduards Smiļģis jaunībā/
Āgenskalnā dzīvo Smiļģu ģimene – tēvs Jānis Smiļģis, kas pēc apprecēšanās pametis karadienestu un kļuvis par rēķinvedi, māte Hedviga Smiļģe, meitas uzvārdā Reinfelde, pirmdzimtais Eduards, jaunākie bērni Jānis un Anna Marija Pēc Jāņa Smiļģa nāves atraitnei jādomā, kā dzīvot, kā audzināt un skolot jaunākos bērnus. Vecākais dēls Eduards, kas godprātīgi uzņēmies ģimenes gādnieka pienākumus, ir teātra sapņu pārņemts, drīz vien pamet labi atalgoto darbu fabrikā un kļūst par atzītu varoņlomu tēlotāju Jaunā Rīgas teātrī.
/Laikam jau leģendārākas bildes Eduardam nav.../
Eduards Smiļģis ir aktieris, režisors, teātra reformators, viena no nozīmīgākajām personībām Latvijas teātra vēsturē, kurš ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā. E. Smiļģa režijas rokraksts balstās modernisma mākslas principos – stilizācijā un teatralizācijā, radot Latvijas teātrī unikālu spēles stilu un izaudzinot vairākas aktieru paaudzes. Būdams teātra autodidakts un režijas profesiju apguvis pašmācības ceļā, E. Smiļģis 1920. gadā kopā ar domubiedriem nodibināja Raiņa un Aspazijas Tautas nama Dailes teātri (Dailes teātris).
Apraksts un fotogrāfijas ir ņemti no muzeja mājas lapas un Vikipēdijas. Esmu pārliecināts ka muzeja darbinieki izstāstīs daudz vairāk un interesantāk, nekā manā aprakstā.
Saimnieciskās lietas:
* Starts 11.00, beigas 12.00 vai nedaudz vēlāk.
* 4 eiro no apmeklētāja (skolniekiem, studentiem un tiem, kuri sevi lepni neuzskata par pensionāriem - 2 eiro. Papildus pavisam nedaudz gida pakalpojumiem. Ne vairāk kā viens eiro. Patiešām neticami nedaudz.
Ceru, ka ieinteresēju! Tiekamies!
P.S. Paldies Marchello42 par ideju.