Reiz Tērvetē uz mazu sapulci sanāca daži folklorā, daiļdarbos un pat slēpņu tēmās labi zināmi dzīvnieki un putni. Bija jau arī ko apspriest, gadalaiki vairs nav tādi kā senāk, kā lai pielāgojas un izdzīvo tālāk. Ziema tāda nekāda, februārī mīnuss pieci grādi dažam jau šķiet ekstrēmi. Sniegu drīz redzēsim tikai hronikās. Pavasaris galīgi vairs ne savā paredzētajā laikā, bites apjukušas, nesaprot vairs, kad drīkst mosties. Vasarā tāda lielgraudu krusa un vētras, ka nevar patverties ne mežā, ne uz lauka. Vienīgi rudens kļuvis tāds patīkami garāks un siltāks, bat vai tas uz labu?
Apspriedās, drusku palasīja daiļdarba fragmentus un nekādas atbildes neatraduši devās atkal katrs savās gaitās. Kur tu DK liksies, jādzīvo tik tālāk.
Netālu no šīs tikšanās vietas lielajos vējos ir sagāzti koki un nokritis arī kāds čiekurs, kas varētu interesēt ne tikai vāveres. Informāciju meklē sapulces vietā.
Varbūt arī gribiet atrast?
