GCBTA31 #15 Auces Romas katoļu baznīca (Traditional Cache) in Latvia created by Santa

GCBTA31 ▼

A cache by Santa_MARA Message this owner

Hidden : 7/2/2026

Difficulty:

Terrain:

Size: Size: micro (micro)

Join now to view geocache location details. It's free!

Watch

How Geocaching Works

Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions in our disclaimer.

Geocache Description:

Slēpņu sērija “Baznīcu stāsti”
Slēpņu sērija ir iedvesmota no Maijas Vanagas grāmatas “Baznīcu stāsti” (Jumava, 2026). Tajā ilggadējā skolas direktore ir apkopojusi atmiņas par vairāk nekā 55 sakoptām un atjaunotām Latvijas baznīcām. Šajos darbos 25 gadu garumā piedalījušies Rīgas Amatniecības vidusskolas (RAV), tagadējās Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma (RMMT), audzēkņi, veidojot tos kā savus kvalifikācijas darbus.

Geocache series “Church Stories”
This geocache series is inspired by the book “Church Stories” (Baznīcu stāsti) by Maija Vanaga. In this book, the long-standing school principal has gathered memories of more than 55 restored and well-maintained churches across Latvia. Over a span of 25 years, students from Riga Arts and Crafts School (RAV) – currently known as Riga Art and Media School (RMMT) – have actively participated in these restoration works as part of their qualification projects.

Auces Romas katoļu baznīca - 2024. gads
1937. gadā tika dibināta draudze un uzsākta baznīcas celšana. Jau 1938. gada rudenī prāvests L. Kundziņš iesvēta jauno dievnamu. Baznīcas būvplānu izstrādā būvinspektors Reizans no Jelgavas, kurš arī tālāk dod norādījumus par materiālu sagatavošanu un sazāģēšanu. Baznīcas celtniecībā aktīvi piedalās draudzes locekļi. Baznīcā prāvests L. Kundziņš ierīko altāri ar Sv. Terēzijas gleznu. Prāvestes J. Kārkles laikā baznīcu apšuj ar dēļiem, bet pie lielā altāra uzbūvē vēl 2 mazus altārīšus. Auces Romas katoļu baznīca ir pievilcīga ar savdabīgo koka apdari un interjeru.

Darbus veica:
Aleksandrs Dobrovičs, Roberts Jaramišjans, Gustavs Krūmiņš, Timotejs Lieknis, Jānis Karolis, Klāvs Kavals, Artūrs Ēvalds Labsvärds, Kristers Šumila, Renards Dzalbe, Roberts Karpinskis, Emīls Siliņš, Mārtiņš Usītis un apdares darbu specialitātes audzēkņi prakses darbos.

Ivars Gorskis, Dobeles novada domes priekšsēdētājs (Novada ziņas)
Brīdī, kad mēs kopā ar šī tehnikuma pārstāvjiem tikāmies Dobeles novada paš- valdībā, šis Dievnama atjaunošanas projekts likās tāls, neaizsniedzams un grūti realizējams. Īpaši sarežģīts likās īsais projekta realizācijas termiņš, taču šodien, skatoties uz šo lielisko veikumu, es saprotu, ka, pateicoties dievpalīgam un sastā- joties plecu pie pleca, kad tik daudz iesaistās, lai taptu kas ļoti skaists un vērtīgs, viss ir iespējams. Saku lielu paldies visiem, kuri iesaistījās šī projekta realizācijā, īpaša pateicība Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma vadībai, pasniedzējiem un puišiem par tik pašaizliedzīgi un rūpīgi padarītu darbu. Šeit ne tikai dienās, bet arī naktīs dega gaisma, kas liecināja, šeit strādā ļoti atbildīgi, un mēs redzam, ka tas ir bijis jūsu pūļu vērts. Esat lepni par to, ko jūs darāt, jums būs unikāla iespēja rādīt saviem bērniem un pat vēl mazbērniem, ko esat paveikuši! Turklāt šī ir brīnišķīga dāvana mums visiem Aucē pilsētas 100-gades jubilejā!
Profesionāļu atzinīgu vertējumu pelnīja jaunā altārglezna. Rīgas bīskaps A. Kravalis to rosināja saukt par Auces dievmāti. Tāda iecere bija arī diplomandam R. Karpinskim, veicot visus zeltītos un sudrabotos metāla darbus un iestrādājot pusdārgakmeņus paša izgatavotajā Dievmātes kroni. Darbu pie gleznas vadīja skolotājs, profesionāls juvelieris un gleznotājs Igors Krilovs. Ar viņa roku ir veikti iegleznojumi. Diplomandi veica arī baznīcā jau esošo svēto skulptūru res- taurāciju, un skolotāja Biruta Stafecka tās apgleznoja.

M. V.
Zinu, ka nepieciešamo sudrabu Dievmātes kronim ziedoja arī skolotāji (savas rotas lietas):
Piemēram, Andžela - auskarus un trīs "Nikolajus" - medaljoniem ar Dievmātes attēlu.

Aleksandrs Dobrovičs, diplomands
Auces baznīcā strādājām divas reizes - pirmo reizi apšuvām baznīcu ar vertikālām koka plāksnēm un iz- veidojām torni. Otrreiz - veicām iekšdarbus, vispirms apšuvām sienas ar ģipškartonu (tur mums palīdzēja viens zēns no "apdarniekiem"- Artūrs Alksnis), pēc tam to, ko skolā bijām sagatavojuši, uzstādījām baznicā. Bija daudz krāsošanas darbu. Mana atbildība bija galvenokārt par rasējumiem.

Gustavs Krūmiņš, diplomands
Kad braucām mērīt pirmo reizi baznīcu, bijām aizmirsuši paņemt "tālmēru", tāpēc mērījām ar metramēriem. Vēlāk sapratām, ka var būt potenciālas problēmas ar mērījumiem, jo baznīcas galu, kurā ir novietots lielais baltais portāls, mēs tajā brīdī nevarējām nomērīt. Ko mēs izdarījām - nomērījām otru baznīcas galu ar ļoti lielu cerību, ka izmēri normas robežās sakrīt.
Tā arī portāls darbnīcās tika uzbūvēts, bet augšējo izliekto daļu neuzliekot uz vertikālajām daļām, tādā veidā simtprocentīgi nepārliecinoties, vai tas tiešām de- rēs, bet samērījām atsevišķi un sarēķinājām, tādējādi nedaudz pārliecinoties par detaļu precizitāti, bet līdz galam nebijām pārliecināti, vai derēs.
Pienāca brīdis kad sānu stabi bija uzstādīti un bija palikusi augšējā daļa, to vēl nebijām uzlikuši. Nu tad ķērāmies pie darba un likām to augšā. Bet tik vienkārši to uzlikt nebija, jo detaļa ir ārkārtīgi smaga, kuru, četratā nesot, jau ir ļoti smagi. Ja to nest ir ļoti smagi, tad uzcelt augšā viņu trijatā nebija vieglāk. Nosacīti vieglākā daļa viņu bija dabūt augšā līdz mūsu līmenim, bet tur problēmas neapstājās, jo mums viņa bija jāpārceļ stalažu drošības bortam pāri, un to mēs darījām trijatā, no apakšā stāvošajiem nevarējām gaidīt nekādu palīdzību, jo vienkārši nebija kur stāvēt, mēs paši trijatā tur augšā un ar visu šo portāla daļu nevarējām pat nekur apgriezties. Bet, kad bijām dabūjuši pāri to stalažu daļām, kas mums traucēja, likās, ka tā vienkārši "iekrita" savā vietā. Tajā brīdī varējām beidzot uzelpot, tās bija grūtas, baiļu, spēka izsīkuma pilnas 15-20 minūtes, kurās mēs cēlām portāla pēdējo daļu augšā.

Kristers Šumila, diplomands
Skaidrs bija viens, būs smagi.
Vispirms viss nāca ar idejām, filozofiju un savu iekšējo ilūziju par diplomdarbu. Sākumā galvā grozījās viens, vai tik tas nodaļas vadītājs nav sajucis prātā ar vēlamo apjomu un galējo iznākumu. Teikšu godīgi, sākumā pats biju nobijies, vai tas vipār ir izdarāms.
Sākām ar skicēšanu un ideju pilveidošanu uz lapām. Tālāk likām visu jau kopā rasējumā. Bijām aizbraukuši uz pašu baznīcu, lai noņemtu izmērus, pilveidotu rasējuma laukumus un novietojuma skices. Protams, skolā tika aizmirsts viens no svarīgākajiem mērinstrumentiem - lāzeris.
Personīgi sāku ar svečtura rasējumiem un pirmajiem virpojumiem. Man šis process diezgan patika, tikai ātri apnika visu dienu stāvēt pie virpas un virpot. Tāpēc pa starpam rasēju svečturiem pēdas, kurām pēc tam tika izveidotas sagataves un tika izveidota programma CNC iekārtai, uz kuras tas viss tika izfrēzēts.
Vāzes roktura rasēšana bija traki kaitinoša, jo bija diezgan grūti uzrasēt 3D formātā, lai varētu atrast piemērotāko variantu. Idejas un domas mainījās ik pa minūtei, kā arī ieteikumi katram bija savi un, saliekot kopā, galva bija putrā. Kā arī gulbīša formas izlējām epoksīda sveķos, slīpēju tos pie skolas ārpusē, putinājos pa pus pagalmu.
Laiks skrēja pārāk ātri, un bija palikušas divas nedēļas līdz smagās mašīnas ierašanās brīdim, lai kravatos uz Auces baznīcu. Kā pēdējo atstāju pulti, tai tika izgatavotas smagas, milzīgas sagataves, kas prasīja ilgu laiku. Tad uzrasētās idejas programmēju priekš frēzēšanas CNC. Tur ar bija joki, ka principā sagatave jau frēzējās un pēkšņi nodaļas vadītājs vēlējās izmērus pamainīt. Beigās dabūju taisīt papildu sagatves.

Bija palikušas pēdējās trīs dienas līdz izbraukšanai, bet man vēl vajadzēja uztaisīt kristāmtrauku.
Jautrākais, protams, bija pašā baznīcā. Likās, ka lielā- kās grūtības ir aiz muguras, strādajot skolā, bet tā nebija. Precīzi neatceros, cik dienas pavadījām Aucē, bet stundas pa visām šīm dienām bija gu- lētas maz. Pirmās dienas bija drusku vieglākas, veco mēbeļu demontāža. Sākām ar sienu taisnošanu un apšūšanu ar reģipsi. Tas bija ilgs un kaitinošs process, kas personīgi pie dūšas negāja. Tad jau sākām izgatavotās mēbeles, aksesuārus palēnām montēt kopā, daļa krāsoja iekštelpas. Ļoti spilgti atceros kupola celšanu un uzstādīšanu. Es un vēl divi kursabiedri cēlām kupola augšējo daļu no stalažām uz pašu augšu. Kupola augšējā daļa bija ļoti smaga un paralēli bija bailes, ka no tā pārsvara neapgāžas stalažas. Bija ar momenti, kad vienkārši nebija spēka un iedvesmas kaut ko darīt. Tādos brīžos pacentos pa kluso kaut kur nolīst, lai drusku atgūtu spēkus. Kā jau zināms, ka pēdējā nakts ir tā trakākā. 30 minūtes pirms pašas aizstāvēšanas atrados uz altāra un krāsoju vēl nenokrāsotās vietas.
Kā pieredze šī bija fantastiska, šādi gadījumi iemāca daudz ko, gan sākt do- mät, gan sadarboties kā komandai. Katru reizi atceroties, kā ir gājis, parādās ka- mols kaklā, bet gandarījums liels un neaizmirstams.

M. V.
Atceros, ka savā kvalifikācijas darba aizstāvēšanas runā Kristers teica, ka viņam "šausmīgi" paticis strādāt pie šī darba. Apzinoties, ka sevišķi literāri pareizi tas neskan, mani tomēr ļoti uzrunāja šis "šausmīgi".

Klāvs Kavals, diplomands
Auces baznīcas restaurēšana sākās ar rasēšanu, tāpēc, lai sāktu rasēt, mēs braucām uz Auci, lai iegūtu gabaritizmērus. Pēc tam ar Arvīdu un Uldi (Primani) pārvērtām idejas/iedvesmas rasējumos. Rasēšana aizņēma ilgu laiku un daudz domāšanas, jo bija jāpiemēro konkrēts stils un dizaina elementi, kā arī jāņem vērā ergonomika un mēbeļu konstrukcijas prasības. Rasēšana pārvērtās make- tēšanā un paraugu izstrādē, lietojām 3D printerus un lāzeri, lai izgrieztu maketa detaļas. Kopā ar Aleksandru Dobroviču sēdēju pie datora, izstrādāju idejas un meklēju stila paraugus. Maketa izstrādāšanā iesaistījās visi, bet tieši solus, bikstkrēslu, servantu un durvis es uzrasēju, lai varētu ar lāzeri izgriezt un salīmēt. Pulti, vāzes, kristāmtrauku izveidoju kā 3D modeļus, lai varētu tos izprintēt ar printera palīdzību. Pēc tam visu likām maketā. Pēc kvalifikācijas darba pieteikuma aizstāvēšanas bija jāsāk izgatavot mēbeles. Tad ķērāmies klāt ar sola maketu 1:1 mērogā, lai varētu izprast visus erganomikas/stila elementus un veidot to konstrukciju. Šis process aizņēma ilgu laiku, bet, kad ieguvām gribēto dizainu, piefiksējām gabarītus un sākam masveidā tos izgatavot, daudz bija jāzāģē, bet vislaikietilpīgākais bija apstrādāt tik daudz materiālu. Daudz domājām, kā varētu uzlabot konstrukciju soliem, lai izgatavošana būtu pēc iespējas efektīvāka. Daudz šablonu izstrādāju, lai varētu izveidot visas detaļas pēc iespējas precīzākas. Kad bija visas detaļas soliem gatavas, tās bija jāgruntē un jākrāso. Iesaistījās pirmo un otro kursu audzēkņi, kuri tās grieza un virpoja. Servantu pats izstrādāju darnīcā, grūtākais bija atvilktnes - izstrādāt precīzas atvilktnes un to vadotnes. Pēc tam servantu krāsoju uz vietas Aucē līdz pēdējam mirklim, kad bija jau jāaizstāv diplomdarbs. Aucē dzīvojām uz vietas kopmītnēs. Kad uzstādījām visu Aucē, dar- bojāmies secīgi, sākam ar demontāžu un iekšējās apdares likšanu, tad krāsojām sienas, tad likām podestu un portālu. Katrs ņēmās ar savām lietām - lika lustras, kapiteļus, margas, vāzes utt. Solus līmējām uz vietas. Cits citam palīdzējām. Nā- kamajā nedēļā pēc aizstāvēšanas, bet pirms izlaiduma, vēl aizbraucām kaut ko nedaudz piekrāsot. Kopumā esmu ļoti gandarīts par padarīto, esmu pateicīgs par šo pieredzi, kā arī esmu pārliecināts, ka Auces katoļu baznīca stāvēs vēl daudz gadu desmitus.

Artūrs Alksnis, 1. kursa audzēknis mācību praksē
Mans uzdevums bija "apšūt" priekštelpu, kas izvērtās par darbu pie visas tel- pas apdares. "Kocinieki" bija ļoti jautri un izpalīdzīgi zēni, prieks kopā strādāt. Tā bija laba prakse, arī ēdināšana un gulēšana bija super. Arvīds gan stingri sekoja mūsu darbam, nekādas atkāpes nevarēja būt. Arī skolotājs Juris Naumovs bija prasīgs, bet saprotošs un draudzīgs. Tas viss ļoti noderēja arī praksē Kaldabruņas baznīcā.