#34 Biržu luterāņu baznīca
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
Slēpņu sērija “Baznīcu stāsti”
Slēpņu sērija ir iedvesmota no Maijas Vanagas grāmatas “Baznīcu stāsti” (Jumava,
2026). Tajā ilggadējā skolas direktore ir apkopojusi atmiņas par vairāk nekā 55
sakoptām un atjaunotām Latvijas baznīcām. Šajos darbos 25 gadu garumā
piedalījušies Rīgas Amatniecības vidusskolas (RAV), tagadējās Rīgas Mākslas un
mediju tehnikuma (RMMT), audzēkņi, veidojot tos kā savus kvalifikācijas darbus.
Geocache series “Church Stories”
This geocache series is inspired by the book “Church Stories” (Baznīcu stāsti) by
Maija Vanaga. In this book, the long-standing school principal has gathered
memories of more than 55 restored and well-maintained churches across Latvia.
Over a span of 25 years, students from Riga Arts and Crafts School (RAV) –
currently known as Riga Art and Media School (RMMT) – have actively participated
in these restoration works as part of their qualification projects.
Biržu Sv. Annas luterāņu baznīca – 2020. gads
Biržu Sv. Annas luterāņu baznīca celta no 1847. līdz 1848. gadam pēc arhitekta J.
Helda projekta, ērģeles būvējis Martins, altārgleznas autors – L. Eginks. Baznīcā par
ķesteri un ērģelnieku strādājis dzejnieks Ansis Līventāls (1803–1878), viņa kapa
vieta atrodas dievnama teritorijā. Pirmā pasaules karā cietušo dievnamu atjauno
1930. gadā. Uzstādītas otras ērģeles. Padomju gados tā izlaupīta, dievnamā
izbūvēts vatelīna cehs. 2007. gadā draudze atjaunota, sākušies remontdarbi un
dievnama atdzimšana, piedaloties gan draudziem cilvēkiem, gan atbalstītājiem.
RAV audzēkņi izgatavojuši 10 m augstu altāri ar metāla kalumiem, izkalts svečturis,
izgatavota kancele, kristāmtrauks un transformējami soli.
Darbus veica:
Marks
Aizpurietis, Harijs Vasaraudzis, Dāvis Riekstiņš, Inārs Vinčs, Druvis Plivna,
Dāvis Ērvalds, Alekss Raginskis, Dāvids Zutis, Emīls Lapsa, Ričards
Dubrovskis, Artūrs Vjakse, Viesturs Dūzis, Normunds Sandris Kovaļevskis,
Lenards Kārkliņš, Ričards Zīriņš, Normunds Rabkevičs, Roberts Karpinskis.
Normunds Liģeris, draudzes priekšnieks
Kad no Salas pārnācu uz dzīvi šeit, iesaistījos draudzē un tās aktivitātēs. Tobrīd
baznīcā vatelīna cehs gan vairs nedarbojās, bet dievnams bija ar steigu jāglābj: logu
nebija, šīfera jumts caurs, grīdā palikušas tranšejas, saraktas un sabetonētas ceha komunikācijām. Nebija arī elektrības. To mums no savas mājas pagaidu variantā
pievilka Zigurds Stanka. Nu, jā – katrai ēkai svarīgākā lieta ir jumts, arī baznīcai.
Jumtu salabojām, lai netek. Vajadzēja vai ikkatru nedēļu kāpt augšā, meklējot
tekošās vietas. Logus savukārt aizklājām ar plēvēm, lai baznīcā nesvilpo vējš. Pirmie
dievnama glābšanas darbi sākās jau 2010. gadā. Viss notika pamazītēm un praktiski
pašu spēkiem. Nākamais ieguldījums bija laika zoba apskādētā torņa fasādes
remonts, jo tornis bija sācis brukt: no sienām krita apmetuma gabali. Šie darbi
paveikti daļēji par ES naudu, daļēji – par ziedojumiem. Tad drīz tika sagādāti galdi un
krēsli, dators svētdienas skolai. Nākamais posms – elektrības ievilkšana. Tad jau
kārta bija vienam no lielākajiem Biržu baznīcas atjaunošanas darbu posmiem –
jumta remontam, kam izlietoti ap 17 000 eiro, un šai vajadzībai naudas vākšana
notika 2014.–2015. gadā. Kā mēs vācam ziedojumus? Pirmām kārtām ziedotāji ir
paši birzieši, un īpaši liels atbalsts mums ir no agrākajiem Biržu iedzīvotājiem, kuri
patlaban dzīvo ārzemēs.
Arvīds Verza
Biržu draudzes priekšnieks N. Liģeris kopā ar mācītāju Andi Lenšu mūs sameklēja
pēc tam, kad bija paviesojušies Valles baznīcā, kuru savulaik piemeklēja līdzīgs
liktenis – tajā padomju gados bija ierīkotas mehāniskās darbnīcas un grīdas vietā...
noliets asfalts. Palūkojušies uz mūsu audzēkņu veikumu šajā dievnamā, birzieši
atbrauca pie mums uz sarunām. Pēc tam klātienē ieradāmies Biržos un skatījāmies
uz vietas, ko un kā varētu izdarīt. Tas viss sākās aptuveni pirms gada. Mani uzrunāja
divas brīnišķīgas kolonnas dievnama priekšā. Lai arī laika gaitā šai baznīcai daudz
darīts pāri, tomēr īstu, kvalitatīvu arhitektūru un būvniecību nav tik viegli iznīcināt!
Jāteic, ka arī draudzes padarītais, sagatavojot savu dievnamu tādā kārtībā, lai te
varētu ierīkot arī sakrālo interjeru, ir milzīgs un, galvenais – kvalitatīvs. Mums sanāca
labi sadarboties ne tikai šajā interjera mēbeļu darbā, bet arī brīdī, kad radās ideja par
baznīcas grīdas flīzēšanu un tās raksta izvēli. Kopā ar izvelkamajiem solu
pagarinājumiem baznīcā nu ir 180 sēdvietas. Šādi it kā "nieciņi", kas patiesībā ir ļoti
svarīgi, šeit ieviesti vairāki. Minētā pagarinājuma mala, atbīdīta atpakaļ solā, kļūst
par lūgšanu sola dekoru, sola iekšpusē ierīkotais kāju atbalsts ir paceļams un
nolaižams, savukārt solu pēdējās rindas aizmugurē ir ierīkotas divrindu koka
"kabatiņas", kur ērti salikt dziesmugrāmatas. Desmit metrus augsto altāri mēs izdomājām projicēt pa visu gala sienu. Tāpēc izvēlējāmies konstrukciju, kas dekorē
visu sienu. Biržu baznīcas jaunais altāra galds ir moderns, pagriežams pret
baznīcēniem.
Marks Aizpurietis, diplomands
Vienas no spilgtākajām atmiņām par diplomdarba izstrādi bija tieši tās, kas saistītas
ar baznīcas interjera izgatavošanu, jo darbus negaidīti mums pārtrauca Covid 19
pandēmija un viss mācību process bija apturēts uz nezināmu laiku. Un, pateicoties
nodaļas vadītājam Arvīdam Verzam, mēs varējām atgriezties skolā, lai turpinātu
visus iekavētos darbus. Laika mums bija ļoti maz, pusotrs mēnesis, lai pabeigtu visu
un uzstādītu baznīcā izgatavotās mēbeles. Tikai ar lielisku laika plānošanu un
komandas darbu mums visiem kopā, kas bijām pēdējā kursa audzēkņi, izdevās
pabeigt projektu. Bija daudz negulētu nakšu, daudz izdzertas kafijas. Daudzos brīžos
nebija ticības tam, ka tas vispār ir iespējams, bet, ierodoties Biržu baznīcā,
sapratām, ka jau finiša taisne ir pienākusi un pavisam maz atlicis līdz gandarījuma
sajūtai. Pēdējā rītā, kad diplomdarbs bija pabeigts un visas mēbeles bija uzstādītas,
atnākot no vietējās skolas, kurā mēs nakšņojām diplomdarba izstrādes laikā,
ieraugot vietējos iedzīvotājus, kas bija sanākuši un apbrīnoja mūsu paveikto darbu,
sajūtas bija neaprakstāmas. Reizēm, atceroties tos piedzīvojumus, kas bija
diplomdaba izstrādes laikā, rodas vēlme piedzīvot atkal tās emocijas, kas bija...
neziņa par to, vai diplomdarbs vispār tiks realizēts (jo, Covid-19 sākuma dēļ daudz
kas tika atcelts). Neziņa par termiņiem, par darba noriti un pabeigšanu raisīja daudz
emociju, taču rezultāts lika visiem lepoties par paveikto.
Roberts Karpinskis, diplomands
Biržu baznīcas iekārtojuma izgatavošana un uzstādīšana. Projekts sākās ar rūpīgu
sagatavošanos – visi baznīcas iekārtojuma elementi tika izgatavoti skolā, kur darbi
bija sadalīti vairākās komandās: altāra, krēslu, skulptūru, gleznojumu, vāžu, balkona
margu, kā arī kanceles izgatavošanas un montāžas komanda. Katram bija savs
uzdevums un atbildības joma, bet viss process bija komandas darbs. Izgatavotās
detaļas vairākās reizēs ar fūrēm veda uz Biržu baznīcu. Katrā reizē kopīgi izkrāvām
visu baznīcā, un, tā kā transportēšanas laikā mēbeles (tostarp krēsli) bieži tika
apskādēti, tos nācās uz vietas pielabot. Darbs baznīcā ritēja vairākas dienas, un, lai arī katrs darbojās savā komandā, gala rezultātā visi palīdzēja viens otram – darbs
bija intensīvs un dinamisks. Es pats biju altāra uzstādīšanas komandā. Altāri
vajadzēja montēt no vairākām daļām, pielāgot sānu paneļus ar durvīm, un īpaši
uzmanīgi bija jāuzstāda Jēzus un apustuļu figūras uz kolonnām. Īpaši vēlos izcelt
kanceles uzstādīšanu – šis uzdevums prasīja daudz pacietības un izdomas. Lai
nostiprinātu kanceles jumtiņu, vajadzēja urbt caur biezo baznīcas akmens sienu un
ievilkt trosi, kas noturētu smago konstrukciju. Urbšana caur sienu bija izaicinoša un
laikietilpīga – tas radīja arī kuriozas situācijas, jo visi centās rast risinājumus ar
pieejamajiem instrumentiem. Šī kanceles uzstādīšana palikusi atmiņā kā viens no
sarežģītākajiem un interesantākajiem procesa posmiem. Starp darbiem bija arī
kuriozi un negaidīti brīži, piemēram, kad nodaļas vadītājs Arvīds dusmās
sadedzināja vairākus neveiksmīgi izgatavotus priekšmetus – tas bija ļoti spilgts
notikums visā projekta laikā. Kopumā šis bija liela mēroga un daudzveidīgs darbs –
no detaļu izgatavošanas skolā līdz visu elementu montāžai baznīcā: altāris, sētiņa,
krēsli, balkona margas, skulptūras, gleznojumi, vāzes un, protams, kanceles
uzstādīšana. Visi uzdevumi tika paveikti, un projekts sniedza gan lielu pieredzi, gan
daudz neatkārtojamu mirkļu.
M. V.
Sadarbība ar Biržu baznīcu turpinājās vēl pēc darbu pabeigšanas, Reinis Baumanis
– mūsu bijušais audzēknis un tagad skolotājs, metālkalējs, izkala dievnama krustu,
kas lepni slejas virs atjaunotās baznīcas torņa.
Additional Hints
()