Strenču evaņģēliski luteriskā baznīca atrodas pašā Strenču pilsētas sirdī. Lai arī pašreizējais dievnama veidols lielā mērā saistīts ar 1930. gadu pārbūvi, baznīcas pirmsākumi meklējami jau 20. gadsimta sākumā.
Koka baznīca tika uzcelta 1907. gadā un tā paša gada 9. decembrī iesvētīta. 1913. gadā baznīcai uzstādīja zvanu, bet Pirmā pasaules kara laikā dievnams cieta no apšaudēm.
30. gados baznīca bija nonākusi sliktā tehniskā stāvoklī. 1936. gadā vecais tornis tika nojaukts, un tā vietā sāka būvēt jaunu, ugunsdrošu torni. Pārbūves laikā tika mainīts arī baznīcas interjers. 1937. gadā jaunais tornis bija pabeigts, un baznīca ieguva lielu daļu no sava mūsdienu izskata.
Īpaši ievērības cienīgs ir baznīcas interjers, kurā kristīgā simbolika savijas ar latviskiem etnogrāfiskiem ornamentiem. Tas baznīcai piešķir savdabīgu un ļoti latvisku noskaņu.
Baznīcā atrodas mākslinieka Indriķa Zeberiņa altārglezna „Kristus un Pēteris uz jūras”, kas šeit novietota 1959. gadā.
Tāpēc, aplūkojot šo dievnamu, vērts pievērst uzmanību ne tikai tā tornim un ārienei, bet arī detaļām iekšpusē. Tās glabā stāstu par Strenču vēsturi, kara gadiem, 1930. gadu pārbūvi un laiku, kad latviskās kultūras zīmes arvien vairāk ienāca arī sakrālajā mākslā.