[LAT] Izcils dabas piemineklis biezos Ziemeļkurzemes mežos. Diemžēl viens no Latvijas visvairāk postītajiem dižajiem akmeņiem. Kādreiz tas bijis lielāks, nekā mūsdienās apskatāms. Jau nezināmos laikos šķelts ar ķīļiem. Atšķelti divi lieli gabali un vismaz trīs mazāki, kā arī vēl sīkas atlūzas, un, domājams, ka pa kādam gabalam no akmens ir arī aizvests prom.
Sarkanā lielkristāliskā granīta akmens kopējais apjoms to ierindo starp 30 Latvijas ievērojamākajiem akmeņiem. Dižakmens apkārtmērs ir 17,3 metri, tāpēc, pieņemot, ka vidējais cilvēka roku izpletums ir aptuveni 1,77 metri, būs nepieciešami desmit cilvēki, lai aptvertu Akmeņkalnu Velnapēdas akmeni– īsts komandas darbs. Savādāk pa īstam izjust šī 3,3 metrus augstā, 5,6 metrus garā un 4 metrus platā milzeņa apmērus nav iespējams. Uzskata par kultakmeni, jo tā virspusē redzamas vairākas iedobes, t.s. velna pēdas. Valsts aizsardzībā akmens ņemts 1925.gadā. Akmeni savulaik, visticamāk, cilvēki (vai zibens?) centušies sašķelt, trīs atlūzas joprojām atrodas tiešā tā tuvumā. Pirmie ieraksti, kuros aprakstīts Akmeņkalnu Velnapēdas akmens, liecina, ka šīs trīs atlūzas nebūt nav vienīgās, kuras laika gaitā atšķēlušās no akmens - tā apkārtmērs sākotnēji esot sasniedzis pat 30 metrus!
Lai atrastu Akmeņkalnu Velnapēdas akmeni, nāksies doties dziļi Ziemeļkurzemes mežos, kur tas pazīstams arī kā Robežakmens. Izrādās, šis dižakmens jau izsenis uzskatīts par Dundagas, Ances un Puzes muižu zemju robežakmeni, un šo funkciju tas pilda arī šodien, iezīmējot Dundagas un Ventspils novadu robežu. Par to, ka akmens kādreiz bijis lielāks, liecina tā apraksts no 20. gadsimta pirmās puses (E. Jansons. Dabas pieminekļi Latvijā. // Latvijas zeme, daba, tauta. II sējums, 1936., 324. lpp.): „5. Dižakmens, laukakmens (granīta bluķis) Ventspils apriņķa Dundagas pag. mežsarga Akmeņkalna apgaitā, purvainā mežā. Akmens apkārtmērs 32 m, augstums 3 m, tas pieder pie vislielākajiem laukakmeņiem Latvijā, bet saplīsis 3 daļās. Dabas pētnieks G. Eniņš 1990. gadu sākumā akmeni apraksta tēlaināk: „Dižakmens ir saplīsis, laikam gan saplēsts, vairākos gabalos. Pats galvenais akmens gabals ar zibens bultai līdzīgu, sprīdi platu zigzaga plaisu ir pāršķelts divās daļās. Divi lielie bluķi atsviesti stigas pretējā pusē, un lēvenis sīkāku šķembu vāļājas pie viena sāna. Vai te būtu ārdījies pats nelabais? Pie akmeņa zemē stāv sadrupusi nezin cik gadus veca koka plāksne „Robežakmens „Velna pēda””. Pašam velnam nu gan savs akmens nebūtu jāposta. Postītājs varētu būt vienīgi cilvēks vai pērkons. Bet kā tad ar pašu pēdu? Iecirstas pēdas (ne Velna, ne cilvēka) tur neatrast. Varbūt šī pēda izpostīta tad, kad akmeni sašķēla vairākās daļās?” Akmens tiek pieskaitīts senvietām, pamatojoties uz tā mitoloģisko nosaukumu.
[ENG] Akmenkalnu rock (also called Devils Foot, Borderstone) is found on border of Dundaga, Puze and Ance parishes. Its one of the biggest rocks in Latvia, length 5.6m, width 4m and height 3.3m, and above ground volume aprox. 40 cubic meters. Currently it is split in three pieces.
