Bubulu un Peku medibas Multi-cache

This cache has been archived.

Pohatu Nuva: No response from owner. If you wish to repair/replace the cache sometime in the future, just contact us (by email), and assuming it meets the current guidelines, we'll be happy to unarchive it.

More
Hidden : 7/2/2010
Difficulty:
4 out of 5
Terrain:
3 out of 5

Size: Size: small (small)

Join now to view geocache location details. It's free!

Watch

How Geocaching Works
Looking for a different adventure?

Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions in our disclaimer.

Geocache Description:

[ENG] Sorry, cache is only available in latvian language. You might be succesful enough to understand it by using Google translator with a lot of luck. Consider dificulty 5 then. ;-)

Ludzu, nekadas liekas mantas, konteinera ir jaatrodas tikai logbukam, zimulim, asinamajam, mitruma uzsucejam un oficialajiem celotajiem! Ja kads atrod tur ko nepiemerotu, tad droši met ara vai nem lidzi. Šeit nav nekas jaatstaj vieta, ja kaut kas tiek iznemts!

Bubulu un Peku medibas

Uzdevums: doties neliela pastaiga kopa ar Vinniju Puku un Sivenu un saskaitit, cik reižu pastaigas laika jus sastapsieties ar Bubuli un cik – ar Peku!

Ieteicamais aprikojums: kompass un sviestmaizes

Bums! Bums! Bums! – kads kapj pa kapnem augša. Pakalkajas vinam gaisa, pakausis – Bums! Bums! – sitas pret pakapieniem, jo Kristofers Robins velk vinu aiz kajas. Un ta 30 reizes. Bet, lai Puks nedabutu Zagu Skaidu trici, talak lausim vinam iet pašam.

„Siven, vai tu zini, ka izskatas Bubulis?” jautaja Puks, nokapdams no koka cela uz pernajam skujam klatas takas. „Ne, Puk!” Sivens iespiedzas un palecas. „Bet Siven, ka tad mes zinasim, ka esam nokeruši Bubuli?” „Es domaju, mums vajadzetu kadam to pajautat,” teica Sivens. „Ejam pie Puces,” ierosinaja Puks. „Vina visu zina, un, ja pasteigsimies, varbut paspesim uz teju.” Un, sasnieguši lielo krustojumu, kura mala kads bija nociepis setas mietu, vini nogriezas uz takas pa kreisi.

Taka jautri likumoja starp priedem, lidz sadalijas sešas tacinas. Puks un Sivens nogriezas taja, kas aizveda visvairak pa kreisi, un kapa tieši kalna augša, nelaudami mazajam sanu tacinam sevi aizvilinat no uznemta virziena. Mazliet pirms paša kalna gala taku škersoja gravis, bet vini nogriezas pa labi uz citas takas tieši pirms ta. Ši taka vinus driz izveda uz citas, lielakas, kuru kads bija rupigi brugejis ar betona flizem. Te vini nogriezas pa labi un tulit pec tam pa kreisi, uzkapa 4 pakapienus uz augšu un, noguruši no garas pastaigas, apsedas atpusties.

"Radas, ka bus lietus, Puk," Sivens palukojas uz augšu. Puks palukojas uz sauli, kas spoži spideja tieši dienvidrietumos, tad uz Sivenu. "Diez vai, bet labak iesim," vinš noteica. Abi piecelas un paspera paris solus saules ripai preti. Priekša bija seta, viniem nacas nokapt divus pakapienus uz leju un apmest likumu tas sturim, un tikai tad vini vareja turpinat celu vel desmit pakapienus uz leju saules virziena.

"Siven, man liekas, ši ir lieliska vieta, lai nodziedatu kadu dziesminu," Puks ieminejas, kad vini bija nokapuši un pagriezušies pa labi. "Bet, ja mes te kavesimies, mes nokavesim Tejas laiku, tapec iesim talak," un vinš pagriezas velreiz pa labi un kapa devinus pakapienus augšup. Abi gaja talak. "Kvi!" iespiedzas Sivens un pekšni pazuda. Puks padeva vinam kepu un palidzeja izrausties no škirbas starp deliem, kura Sivens bija ievelies. "Ta bija Loti Liela Škirba tadam loti mazam dzivniecinam ka es," vinš secinaja un tecinus aizlikas pakal Pukam, kas bija aizgajis pa kreisi.
Puks tikmer soloja pa koka taku, kas veda uz leju - veselu duci pakapienu uz leju. Te vinš apsedas, mazliet atputas un pagaidija Sivenu, un, kad Sivens bija pielekšojis klat, vini gaja talak pa koka taku, kas turpinaja ieslipi vest lejup, lidz Puks atkal apstajas un apsedas mazliet atpusties. Sivens apsedas vinam blakus.

Bridi abi ta sedeja. "Mes tacu gribejam paspet uz Teju," Puks atcerejas un steidzigi celas atkal kajas. Sivens sekoja vina piemeram. Raita soli vini turpinaja celu lidz vietai, kur takas satikas un atkal škiras. Šeit vini nokapa no koka cela un turpinaja celu taisni pa nobirušajam skujam, velreiz nogriezas pa labi, turedamies talak no kraujas, un nonaca atkal zem priedem. "Iedomajies, Puk - ja nu šis slipais koks uzkrit mums virsu?" Sivens palukojas augšup. "Labak iedomajies, ka tas mums neuzkrit virsu," pazinoja Puks, rupigi apdomajis šo jautajumu. Apgajuši slipo priedi pa labo pusi, vini atkal nonaca pie koka cela, pagriezas pa labi un gaja pa to, lidz celu aizškersoja seta. Te vini nogriezas pa kreisi un devas pa kapnem leja.

"Siven, vai tev neškiet, ka šis kapnes ir bezgaligas?" Puks apjautajas, kad vinam sajuka pakapienu skaits. "Devinpadsmit, divdesmit, divdesmit viens!" Sivens liksmi iekviecas, pieveikdams pedejo. Pec gara kapiena vini bija noguruši un apsedas nedaudz atpusties. Atputušies vini turpinaja celu vel desmit pakapienus uz leju, kur sajutas pavisam noguruši un atkal apsedas atpusties. Vinus gaidija vel viens bezgaligs kapnu posms, tomer Puka vedera kaut kas ierucas un atgadinaja par Tejas laika tuvumu, tadel vinš skubinaja doties atkal uz priekšu. Lai nebutu tik garlaicigi kapt, vini skali skaitija pakapienus - divdesmit divi, divdesmit tris, divdesmit cetri - un tad Puks saprata, ka prot lidot. Lidojums gan nebija ilgs. Bums! - un vinš piezemejas mikstas smiltis. "Kvi!" paspeja iespiegties Sivens, uzkrizdams vinam virsu.

"Tas bija Slepnis," teica Puks, nopurinajis smiltis no kepam. "Tukšums kapnu gala paslepas un mums negaiditi uzbruka." Pagriezušies pa labi, vini devas talak, lidz atrada labaja puse vel vienas kapnes. "Šis kapnes gan ir bezgaligas," atzimeja Puks, jau trešoreiz sajaukdams pakapienu skaitu pie divpadsmit. "Cetrdesmit," teica Sivens. "Kas - cetrdesmit?" "Pakapienu. Ta vismaz apgalvoja Puce. Šis tacu ir kapnes uz vinas maju, vai ne?" "Ja Puce teica, ka cetrdesmit, tad cetrdesmit," Puks piekrita. Vini bija nonakuši lidzena vieta. Tad Puks vareja velreiz aizskaitit lidz divpadsmit, pec tam lidz seši un velreiz lidz seši, tad pagriezties pa kreisi gar setu, un tad jau ari Puces miteklis bija klat.

Puce bija majas un laipni aicinaja vinus piesest pie uguns un sasildities. Sivens uzreiz iekartojas pie pavarda un sildija ausis, bet Puks iebilda, ka nav nosalis, toties labprat mazlietin... nu ta mazdruscin...

"Puce, vai tu zini, kads izskatas Bubulis?" Puks apjautajas, kad Teja bija padzerta. "Protams," Puce dzildomigi atbildeja. "Bubulis it nemaz nav lidzigs Plankumainajam Zalesedajam Driznakam." "Vai tas ir tads dzivnieks uz divam kajam, ar garu kaklu un asti?" iespiedzas Sivens. "Tavas zinašanas zoologija ir vajas, Siven," Puce uz vinu parmetoši paskatijas. "Divkajainis ar garo kaklu un asti, kuras tas piedevam nevar abas reize pacelt vai nolaist, ir Peka. Bubulim ir sešas kajas, un tam zem vedera ir loti parocigi slepties no lietus." "Ak ta," noteica Puks. "Vai tad musu meža dzivo ari Pekas?" "Šaja sezona vinas reizem var redzet, ja," Puce apstiprinaja. "Bet vai Bubuli ir plesigi?" apjautajas Sivens. "Tikai ziemas menešos," Puks pasteidzas vinu nomierinat, jo bija jau ielukojies sviestmaižu trauka un secinajis, ka tas ir tukšs. "Mums nu jaiet. Uz redzešanos, Puce!" "Uz redzešanos, Lacit, uz redzešanos, Siven!" Puce nemeginaja vinus aizkavet.

Atstajuši Puces mitekli, vini devas gar setu talak iepriekšeja virziena, lidz nonaca zem divam žuburotam priedem, kas liecas setai pari. Te vini pagriezas uz austrumiem un nogaja vel dažus solus. "Ka tev škiet, Siven, vai ši ir seta?" jautaja Puks, aizdomigi aplukodams priekšmetu, kas bija aizškersojis viniem celu. "Ta ka butu seta, ta ka nebutu," Sivens piekrita. "Ar setam nekad neko nevar zinat," Puks parkapa priekšmetam pari, bet Sivens izlida pa apakšu. Pagriezušies pa labi, vini gaja talak. "Un ši? Ši ari ir seta?" Puks aplukoja vertikali zeme saspraustos mietus, gar kuriem vini gaja. Paskatijies saule, vinš pagriezas uz dienvidiem. Klajuma otra puse vareja redzet caurumu seta, kas tiešam bija seta, bet cela vini atduras pret vel Kaut Ko. Puks jau gribeja apsesties, lai nedaudz atpustos un padomatu par to, uz kurieni tad vini isti iet, bet Kaut Kas sakustejas un Sivens iespiegdamies teciniem vien aizlikas uz iepriekš noskatito caurumu seta, un Pukam neatlika nekas cits ka vien sekot. Te bija ne tikai caurums seta, te bija ari taka, kas vinus aizveda lidz krustojumam ar daudzam citam takam, kura vini nogriezas pa kreisi un pec briža atkal nonaca pie cauruma seta. Te Puks atkal paskatijas saule un nogriezas uz ziemeliem, pa mazako no tacinam, kas veda tieši garam nelielam, slaikam berzam. Ši taka vinus aizveda lidz vietai, kur pedas bija atstajis kads Auto.
"Ka tev liekas, Puk - vai mes ieraudzisim Peku?" Sivens apjautajas, nogriezdamies Auto pedas pa kreisi. "Varbut ieraudzisim, bet varbut neieraudzisim," Puks domigi nosaka, capodams no kalna leja. "Man vairak gribetos ieraudzit Bubuli." "Vai tu esi drošs, Puk, ka tas par ziemas menešiem ir patiesiba?" Sivens satraukti iespiedzas. "Par ziemas menešiem?" "Ja, ka plesigi tikai ziemas menešos." Puks atkal gribeja apsesties uz ta, kam vini gaja garam, bet tas atkal sakustejas, un vinš steidzigi piecelas un gaja talak: "Protams, protams, tu vari nebaidities."

Škersojuši klajumu, vini bridi apsedas atpusties Loti Silta Vieta. Kad Sivens bija sasildijis ausis, vini gaja talak - lidz koka celam, sešus pakapienus uz leju, sešus pakapienus uz leju, divpadsmit pakapienus uz leju, divpadsmit... un divpadsmit... un divpadsmit... un vel cetrus pakapienus uz leju. Noguris no lielas skaitišanas, Puks nogriezas pa kreisi un Sivens teciniem vien steidzas vinam nopakal. "Ne, ta tomer nebija laba doma," vinš pazinoja, ieraudzijis kreisaja puse kapnes. "Nac, Siven, es tev palidzešu uzrapties!" Sivens uzsedas Pukam uz muguras un no turienes tik tikko aizsniedza apakšejo pakapienu. Puks uzrapas augša pa kapnu stabu, un talak jau vini kapa pa kapnem - divpadsmit un divpadsmit pakapienus.

"Klau, Puk, bet uz kurieni mes ejam?" apjautajas Sivens. Puks apsedas un rupigi padomaja. "Mes ejam meklet Bubuli," vinš beidzot pazinoja pieceldamies un kapa vel desmit pakapienus uz augšu. "Un ko mes darisim, kad busim vinu atraduši?" Sivens pajautaja, steigdamies nopakal. Puks atkal apsedas un apdomaja šo jautajumu. "Mes vinam teiksim - AHA!" vinš beidzot piecelas un kapa vel divpadsmit.. un vel devinus pakapienus augšup, pagriezas uz koka cela pa labi un velreiz pa labi. "Un ko pec tam?" "Pec kam?" "Nu pec tam, kad busim pateikuši Bubulim AHA," Sivens precizeja. Puks atkal apsedas un apdomajas. "Mes pateiksim AHA ta, ka tas nozimes - mes tevi esam nokeruši un nekur tu vairs nespruksi! Vajag tikai labi ievingrinaties, lai AHA skanetu pareizi," vinš piecelas un devas talak. "Bet vai Bubulis bus ievingrinajies pareizi saprast musu AHA?" apjautajas Sivens. Puks atkal apsedas un padomaja. "Vinš sapratis. Bubuli ir loti gudri," vinš piecelas un gaja pa koka celu talak, divpadsmit pakapienus uz augšu, tad vel vienu pakapienu... un vel divus. "Un ko mes darisim pec tam, kad Bubulis bus sapratis musu AHA?" interesejas Sivens. Puks nogriezas pa kreisi un apsedas apdomat šo jautajumu. "Pec tam mes vinu aizvedisim pie Kristofera Robina," vinš piecelas, nokapa cetrus pakapienus uz leju un devas uz priekšu pa brugeto celu. "Vai tev ir lidzi kada auklina?" "Kam tev vajadziga auklina?" Sivens steidzigi devas lidzi Pukam, kurš taku krustojuma nogriezas pa labi un capoja no kalna leja. "Lai aizvestu Bubuli pie Kristofera Robina, protams," Puks paskaidroja, nogriezdamies no brugetas takas uz austrumiem vieta, kur takas mala auga tris nesaderigi pari - berzs un priede. "A," Sivens sekoja Pukam, kurš pagaja nedaudzus solus un nogriezas pa kreisi. "Un es domaju, ka vini nak tapat, ja viniem pasvilpj," vini nogriezas velreiz pa kreisi. "Daži nak, bet daži nenak," Puks velreiz nogriezas pa kreisi un Sivens vinam sekoja. "Ar Bubuliem nekad neko nevar zinat," vini velreiz pagriezas pa kreisi. "Ak ta," noteica Sivens. "Un es domaju..." vini velreiz pagriezas pa kreisi un saka kapt kalna augša.

Taka škersoja divus nelielus gravišus, un tulit pec tam vini velreiz nogriezas pa kreisi. Sasnieguši brugeto celu, vini nogriezas pa labi un krustojuma velreiz pa labi. "Ne, tas nav tas," Puks nomurminaja, kad celu vinam aizškersoja seta. Pagriezies pa kreisi vinš nokapa divpadsmit... un vel devinus pakapienus leja, apsedas un pakasija degunu. "Ne, tas nepavisam nav tas," vinš piecelas un kapa septinus... ne, piecpadsmit... "Sasodits, Siven, cik te bija pakapienu? Man sajuka." "Divdesmit viens," pazinoja Sivens, uzkapdams uz pedeja. "A, labi," Puks nogriezas pa labi un tad velreiz pa labi, pagaja nedaudzus solus un apsedas, lai padomatu. "Reizem ir un reizem atkal nav," vinš secinaja pieceldamies un dodamies talak, lai pec briža atkal apsestos un apdomatos. "Ne, ar Bubuliem tiešam nekad neko nevar zinat." Sivens tikmer pacela kada neuzmaniga gajeja nomestu Atkritumu, un vini devas atkal uz priekšu un uzkapa divpadsmit pakapienus augšup. Te Sivens uzmekleja Atkritumu Kasti, un abi nogriezas pa kreisi, lai jau pec nedaudziem soliem grieztos atkal pa labi un uzkaptu vel cetrus pakapienus augšup.

Te Puks atkal apsedas un ilgi domaja. "Zini ko, Siven," vinš ierosinaja. "Man škiet, ne Bubulus, ne Pekas mes tikpat neieraudzisim. Iesim labak pie Kristofera Robina. Man škiet, ir pienacis laiks mazliet iestiprinaties." Sivens ar prieku pienema šo priekšlikumu, un vini piecelas un gaja uz dienvidrietumiem, pagriezas pa kreisi, uzkapa divus, tad vel vienu pakapienu uz augšu, un tulit pec tam koka taka saka vest lejup - vispirms vienu, tad vel divus, vel divus, vel vienu, vienu, vienu un vienu, tad divus, tad septinus, tad divus, vel divus pakapienus uz leju. "Puk, bet vai mums ir Iemesls, lai apciemotu Kristoferu Robinu?" apjautajas Sivens. Vini turpinaja iet vel divus, tris, un divus, un tris, un tris un sešus pakapienus uz leju. Pec tam viniem bija japakapjas viens pakapiens uz augšu, griežoties pa labi, tad vel viens, griežoties pa kreisi, un tad divi, divi, divi, vel divi un tris pakapieni uz leju. Te Puks gribeja apsesties, lai padomatu, bet nebija kur, tapec vinš pakasija degunu un domaja tapat. "Mes iesim un apsveiksim Kristoferu Robinu tapec, ka ir Ta diena," vinš pazinoja, pagriezas pa labi un kapa leja. Kapnes likas bezgaligas, tomer lidz trešajam divpadsmit viena pakapiena pietruka. Nokapuši vini gaja tik uz priekšu, lidz nonaca Smiltinas, kur spelejas Ru.

"Un - hei, kas tad tas?" purinadams slapjas kepas iesaucas Puks.

Smiltinas, kur spelejas Ru, Kads bija atstajis zimes. "Ja Bubuli satikat para skaitu reižu, tad dodaties uz Bišu ozolu, citadi - uz Kengas maju, bet vel citadak - atpakal uz Septinjudžu mežu. Peka katru satikšanas reizi ir devusi speka 100 soliem".

Ta nu Puks galigi apjucis, cerot uz palidzibu, raudzijas Kristofera ...

PS. Slepnis tapis pateicoties S/O Autoliste atbalstam. Šis bija viens no uzdevumiem autoorientešanas pasakuma eXpoticija. Ipašs paldies Tjigra par ieguldito darbu teksta sagatavošana.

Additional Hints (Decrypt)

Gvtrev xbxbf (ar)xncw.

Decryption Key

A|B|C|D|E|F|G|H|I|J|K|L|M
-------------------------
N|O|P|Q|R|S|T|U|V|W|X|Y|Z

(letter above equals below, and vice versa)


Advertising with Us

Inventory

There are no Trackables in this cache.

View past Trackables

What are Trackable Items?

Bookmark Lists

View all bookmark lists...