-
Difficulty:
-
-
Terrain:
-
Size: 
(small)
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
Kopš pagajuša gadsimta 60.gadiem Latvija ka vienotas un nedalamas sastavdala tika aplaimota ari ar savu tiesu imperijas meslu un atkritumu. Var pat teikt, ka visa musu valsts teritorija merktiecigi un planveidigi tika veidots videi bistamu izgaztuvju tikls – sakot ar radioaktivo atkritumu glabatavu Baldone un bei-dzot ar armijas atstatajam, ar nezinamiem kimiskiem savienojumiem piedrankotam teritorijam
Incukalna gudrona diki izveidoti jau ap 1960.gadu. Kas tad isti ir serskabais gudrons? Tas ir jelnaftas parstrades blakusprodukts, kas rodas tehnologiskaja procesa, ko savulaik dažadu parfimerijas un medicinisko ellu ražošana izmantoja smervielu rupnica Riga, kas bija viens no lielakajiem šada profila ražošanas uznemumiem bijušaja PSRS. No Groznijas tika sanemti ta sauktie «smagie» naftas produkti, ko parsvara attirija ar serskabi. Ši skabe ar tai jau velak klat esošo cieto kimisko frakciju piemaisijumu tad ari iršis gudrons, kas atradis majvietu netalu no Incukalna.
Tolaik neviens par kaut kadiem vides jautajumiem galvu ipaši nelauzija – bez jebkadas izpetes un situacijas analizes izraka divus dikus un serskabo konsistenci bez kadiem uztraukumiem gaza tik iekša. Pec aptuveni desmit gadiem PSRS, kaut ari negribigi, tomer pievienojas atseviškiem starptautiskiem ligumiem, kas uzstadija stingrakas prasibas par vides piesarnošanas jautajumiem. Rezultata ari gudrona dikus tomer atzina par videi bistamiem objektiem, un sakas kada nebut rosiba šaja virziena.
Ar vienu diki izrikojas gaužam vienkarši –to aizbera ar smiltim. Gudrons palika zeme, turpinaja indet gruntsudenus un dara to lidz pat šai dienai, un pastav nopietnas bažas, ka kimiskais piesarnojums leni, bet neatlaidigi tuvojas Gaujai. Savukart otru diki turpinaja ekspluatet lidz pat 1980.gadam, lai gan bija ari novitates –tika veikti zinami petijumi (PSRS standartiem pat visai apjomigi) un dalu gudrona nolema noglabat dzilurbuma. Japiebilst, ka tolaik tas bija visa pasaule samera plaši praktizets kimisko atkritumu noglabašanas panemiens. Šads urbums ari tika veikts un dalu gudrona zem milziga spiediena iepumpeja aptuveni 900 metru dziluma. Ši dzilurbuma problemas risinajums ari ir viens no galvenajiem jaunaja projekta paredzetajiem. Lai gan 1980.gada Incukalna kimisko izgaztuvi sledza, viens no dikiem joprojam ir neapsegts un visiem atmosferiskajiem procesiem paklauts.
Neaizbertais dikis joprojam paklauts vejiem un lietiem – nekads aizsargjumts, kas kaut daleji pasargatu indigas škidras serskabes frakcijas sajaukšanos ar atmosferas nokrišniem, nav izveidots. Rezultata ši frakcija, sajaucoties ar udeni, smaguma speka ietekme (gudrona cieta frakcija veido tadu ka savdabigu kupolu, gar kura malam škidra dala tek uz leju) nonak gandriz tieši arteziskajos udenos. Japiebilst, ka Incukalna tieši ši problemaškiet viena no aktualakajam, jo izgaztuve izveidota vieta, kur ir aptuveni 90 metru biezs smilšu slanis, kam piemit arkartigi liela caurlaides speja. Jaatgadina, ka arteziskie udeni parsvara ir dzerama udens avots. Pastav pamatotas aizdomas, ka tieši serskaba piesarnojuma del (un citu izcelsmes vietu ka vien gudrona diki šaja apkartne nav) savulaik sledza vienu no Rigas dzerama udens nemšanas vietam – Rembergus. Minetais smilšu slanis un ta liela caurlaides speja ir iemesls tam, ka piesarnoti tiek ari gruntsudeni – tatadšo piesarnojumu nemitigi novada visur tur, kur aršiem udeniem ir saskare. Zinatnieki ipaši uzsver tieši artezisko udenu piesarnošanos – tadejadi tiek iedarbinats ta sauktais horizontala piesarnojuma mehanisms, un ta izplatiba ir gruti prognozejama pat ar vismusdienigakajam tehnologijam.
Dzilurbuma iepumpetie aptuveni 90 tukstoši kubikmetru gudrona ari sagada galvassapes – no šadas kimisko atkritumu glabašanas metodes Eiropa atteikusies jau sen; tacu ta vienkarši kranu atgriezt nav iespejams –gudrons, kas iepumpets zem liela spiediena, protams, gandriz pilniba tiktu izspiests no zemes dzilem, bet uzreiz rodas jautajums: kur to likt?
Vides ministrija 2010. gada septembri parakstija divus ligumus par projekta Incukalna serskabo gudronu diku sanaciju. Projekta kopejas izmaksas sastada Ls 20 378 674,28, no kuriem ERAF finansejums ir Ls 14 265 072.00 LVL un valsts budžeta finansejums sastada Ls 6 113 602,28. Incukalna serskaba gudrona diku sanacijas projekts sastav no divu objektu - Dienvidu un Ziemelu serskaba gudrona diku buvniecibas/sanacijas realizacijas. Abos gadijumos gudrona diku piesarnojums infiltracijas cela ir nonacis 70 - 90 metru dziluma.
Sakuma ieskats Incukalna paredzamajos darbos.
Vispirms atsuknes piesarnotas zonas epicentra škidras frakcijas. Šo atsukneto daudzumu ar specialas tehnologijas palidzibu mikrobiologiski neitralizes. Apmeram 70 000 kubikmetrušada veida paredzets attirit ari zemi no aizberta dika. Pec tam iecerets dalu mikrobiologiski aktivizeto atkritumu novadit atpakal horizontala piesarnojuma zona, kur šie attirišanas mikrobiologiskie procesi turpinatos ilgstoša laika perioda, attirot pec iespejas lielaku perimetru.
Attieciba uz 900 m dzilo urbumu pec loti pamatigas šis problemas izpetes ir pienemts lemums «aiztamponet» jeb hermetiski iekapsulet visu urbumu ar specialu betona masu, kas ne tikai droši noslegtu izeju no pazemes glabatavas, bet aizpilditu ari visas spraugas urbuma un paša glabatava, tadejadi nodrošinot talakas indigas vielas izplatišanas neiespejamibu.
Uzdevums: Jums jaatrod mazakais no abiem dikiem, tas, kurš ir aizberts un atrodas tuvak šosejai. Neliela uzkalna mala (N XX° XX.684 E YYY° YY.Y96) pie koka aptuveni 2.5 m augstuma jaatrod metala plaksnite ar cetriem skaitliem. Saskaitiet visus skaitlus, ieguto summu pareiziniet ar 21 un iegusiet skaitli ABCD. Izmantojiet ši skaitla ciparus lai aprekinatu azimutu un attalumu lidz slepnim. Ieguta projekcija bus ar ~12m precizitati. Slepnis ir koka, ~5m augstuma.
[A-C][C-B][C-D-B]°
[A*D-C+B][A-C+A][B+C]m
Additional Hints
(No hints available.)