Stukmaņu robežakmens Traditional Geocache
Leptoceratops: Hello!
I'm archiving your cache as it has been disabled for more than a one month and it is lost, completely damaged or inappropriate. Caches should be visited and maintained within 30 days after disabling.
Archiving a geocache is meant to be a permanent action. If a cache is archived by a reviewer or staff for lack of maintenance, it will not be unarchived.
If there are still leftovers from container I would appreciate if other players could collect them so that there is no trash in the nature.
Happy geocaching!
-
Difficulty:
-
-
Terrain:
-
Size: 
(small)
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
[LAT] Slēpnis ir novietots pie Stukmaņu robežakmens.
[ENG] Cache is placed near Stukmanu hoarstone.
[LAT] Robežakmens jeb Stukmaņu Pētera akmens atrodas Klintaines pagastā, Rīgas – Daugavpils šosejas 120. Kilometrā.Tā garums 2,6m, platums 2m, augstums 1,9m.
Akmens saukts arī par Zviedru akmeni vai Lielo akmeni. Pēc nostāstiem it kā 1812.gada kara laikā uz akmens pusdienojuši franču karavīri, kas par piemiņu akmenī iekaluši dakšiņas un naža attēlu. Tomēr šis nostāsts neatbilst patiesībai, jo jau 1794.gadā pazīstamais baltvācu kartogrāfs L.A. Mellins akmeni apskatīja un redzēja tajā iekaltos vairoga un zobena atveidus. Citi nostāsti vēsta, ka uz akmens pusdienojis zviedru karalis vai Krievijas cars Pēteris un ka zem akmens paslēpts naudas šķirsts. Akmens sānos patiesi iekalta zīme, kas atgādina vairogu, kā arī krusts un bīskapa zizlis. Domajams, ka agrāk zīmes bijušas nevis nedaudz apskaldītā akmens sānos, bet gan virspusē. Pie akmens vēl tagad var saskatīt mantraču bedru paliekas. Iespējams, ka mantas meklētāji, cerot atrast naudu, parakušies zem akmens un to apgāzuši.
1437. gada dokumentā, kur aprakstīta Lokstenes pilsnovada robeža, minēti 4 akmeņi ar iekaltiem krustiem un Vrangela ģērboni. Dokumentā minēto robežakmeņu sakritība ar 1839. gadā Fr.Kruzes sastādīto plānu, kurā viens no četriem robežakmeņiem noteikti identificējams kā mūsdienu Stukmaņu Pētera akmens, dod iespēju uzskatīt, ka tajā iekaltā vairogveidīgā zīme ir agrīns muižnieku Vrangelu ģērbonis. Uzskata, ka Heinrihs Vrangelis 1277.gadā bija saņēmis lēni no arhibīskapa un pārvaldījis zemes ap Pļaviņām (Lokstenes pilsnovadu). Savukārt, 14.gs. 40.gados kāds Voldemārs Vrangelis bijis arhibīskapa fogts Koknesē. Tātad zemju norobežošana ar minētajiem akmeņiem varēja notikt laikā starp 13.gs. 70.gadiem un 14.gs. 40.gadiem. Akmens uzskatāms par senāko datēto robežakmeni Latvijā.
Šis tas no atskaņu hronikām kur minēts šis vasalis:
(08314.) un Heinrihs, tas no Frangenes* -
(08315.) tas bruņnieks krietns, teikšu es -
* Heinrihs no Frangenes (Heinrîch von Frangen; lat. Hinricus de Wrangele) - Rīgas arhibīskapa vasalis. Pieder pie senas dižciltīgas dzimtas ar citu, pagaidām nepierādītu vārdu (Levenvolde?), kas 13.gs. ieceļojusi no Ziemeļvācijas un jauno vārdu - Vrangeļi (Wrangele) - ieguvusi no sava zemes īpašuma Varanga apzīmējuma Viruzemē. Vrangeļi, būdami lēņa turētāji dāņu pārvaldītajā Ziemeļigaunijā, bija kļuvuši arī par Rīgas arhibīskapa vasaļiem.
Konteineris ir 0,3 l plastmasas kārbiņa. Slēpnis novietots 23 metru attālumā no akmens. Pirmajam atradējam dāvaniņa – nereģistrēta ģeomonēta. Lai veicas meklēšanā!
[ENG] Description in English will follow later.
Additional Hints
(Decrypt)
[LAT] 23 z ab nxzraf, rtyr ha cevrqr, nyn
[ENG] 23 z sebz fgbar, fcehpr naq cvar, ubyr