Šie vācu karavīri krituši cīnoties 1.Pasaules karā. Šī vieta atrodas netālu no Ložmetējkalna. Šajā apkārtnē vācu armija bija spēcīgi nocietinājusies, taču latviešu strēlnieki varonīgi cīijās asiņainajās kaujās Tīreļpurvā, kas ir nedaudz uz priekšu no šī svietas.
1917.gada 7.janvāra rītā latviešu strēlnieku daļas veica Ložmetējkalnu apejošu uzbrukumu un vācieši, baidoties no ielenkuma, Ložmetējkalnu pameta. Vācieši pēc spēcīgu rezerves spēku pievilkšanas (daļa no tiem bija domāta nosūtīšanai uz Rietumu fronti) 23.janvārī ar spēcīgu artilērijas apšaudi, izmantojot arī ķīmiskus lādiņus, uzsāka spēcīgus uzbrukumus. Vācu armijas mērķis bija ne tikai atgūt Ziemassvētku kaujās zaudētās teritorijas, bet attīstīt uzbrukumu un ieņemt Jūrmalu. Ar to sākās Ziemassvētku kauju otrā fāze, tā saucamās Janvāra kaujas. Spēcīgais vācu uzbrukums ātri iedragāja krievu armijas aizsardzību un tā atvairīšanai tika mobilizēti visi pieejamie resursi. No Ziemassvētku kauju zaudējumiem vēl neatguvušās latviešu strēlnieku vienības tika atsauktas no atpūtas un no 25. - 31.janvārim atkal iesaistītas kaujās Ložmetējkalna rajonā.
Vēl 1917.gada pavasarī un vasarā latviešu strēlnieku daļām, kas atradās Ložmetējkalna rajonā vajadzēja redzēt ainu, ko vēlāk tēlaini apraksta kāds latviešu strēlnieks: „Kā mācības laukumā, virkne aiz virknes, te gulēja jautrie Vidzemnieki un varonīgais Kurzemes pulks, pelēko zaldātu mēteļos ģērbti miroņi, ar zemes melnām appuvušām sejām un maitu putnu izknābātām acīm, kuru tukšie dobumi mēmi vērās Latvijas debesīs."
Taču te dzīvību zaudēja arī simtiem vācu karavīru, kuru atdusas vietas arī izkaisītas Tīreļa purva apkārtnē.
Koordinātes jūs aizvedīs pie kapu vārtiņiem.
Slēpnis ir plastmasas kārba, kurā viesu grāmatiņa, zīmulis un sīki priekšmeti apmaiņai. Slēpnis atrodas viegli pieejama vietā, tāpēc daba nav jāposta. Tas neatrodas kapu teritorijā. Nekas nav jārok!
Administratori uzskatīja, ka šis slēpnis neatbilst mistērijai, tāpēc slēpnis ir parasts slēpnis!!!