No 1816. gada līdz 1827. gadam muižas īpašnieks ir rātskungs Georgs Ludvigs Štopelbergs. Līdz 1816. gadam muižu joprojām sauca par Šīvelbeina muižu (Schiewelbeinhof), bet Štopelberga laikā jau figurē vietvārds T/h/rastenhof, kas drīz vien kļuva par Strasdenhof (latviskojot – Strazdumuiža). Pēc vēlākā īpašnieka rūpnieka J. T. Pihlava nāves viņa dzīvesbiedre Anna Ģertrūde un trīs dēli 1858. gadā oficiāli noformēja trīs atsevišķus īpašumus – villas: 1770. gadā celto (Juglas ielā 14/2), 1848.–1849. gadā celto (tagad Neredzīgo pansionāta teritorijā, Pāles ielā 12) un 1853. gadā celto (tagad Latvijas Neredzīgo biedrības bibliotēkas ēka, Juglas ielā 14). Uz Strazdumuižu 1884. gadā pārceļas Rīgas Neredzīgo institūts pēc tam, kad tas no Rīgas rātskunga atraitnes Johannas Karolīnas Pihlavas kā dāvinājumu saņēmis viņas vasarnīcu un kalpu māju. Vecās Strazdumuižas dzīvojamās ēkas vietā tagad atrodas ēka, kurā izvietojusies Latvijas Neredzīgo biedrības centrālā valde un darbojas šīs biedrības informācijas dienests „Brailinform”.
A - Vārdu skaits uz piemiņas plāksnes abās valodās.
B - Burtu skaits, ēkas nosaukumā.
C - kollonu skaits pie ieejas
D - Cik redzami logi skolai no dotajām kordinātēm. Neskaitot durvis.
Task:
N 56 (D-3).(C-3)(B/2)(C-3) E 024 (B-4).(A/C+1)(C+3)(D-A-B-5)