Labiekārtots laukums ar atjaunoto piemiņas zīmi – dzelzs krustu pie liela akmens ar puslokā katrā pusē novietotiem četriem mazākiem laukakmeņiem ar uzrakstiem, kas atgādinās septiņu bojā gājušo un viena izdzīvojušā latviešu karavīra likteni un Latvijas vēstures maz zināmu lappusi – iekārtots netālu no jūras. Izveidots arī skatu laukums un imitēta ugunskura vieta.
Piemiņas vietu, ko kureliešiem pēc Riharda Rubīna ierosmes un ar viņa līdzdalību izveidoja 1994.gadā, Karostā, arī netālu no jūras, 2012.gada janvārī nopostīja vētra un jūras bangas. (Skatīt foto) Tāpēc jaunā piemiņas vieta izvēlēta vairāk uz pilsētas pusi, tā būs vieglāk pieejama apmeklētājiem; no jūras uzbrukuma to sargās bijušo fortu paliekas. Piemiņas vietas skiču autors ir liepājnieks Raimonds Kalniņš.
Kurelieši bija vienīgais lielākais latviešu bruņotais formējums, kas iesaistījās bruņotā cīņā pret vācu okupācijas varu, būdams gatavs cīnīties arī pret padomju Krievijas okupantiem. Kureliešu grupa tika dibināta 1944. gada vasarā. Par tās vadītāju iecēla atvaļināto Latvijas armijas ģenerāli Jāni Kureli, par štāba priekšnieku – kapteini Kristapu Upelnieku (abi brīvības cīņu dalībnieki). Pamatsastāvā bija daudz Latvijas brīvvalsts laika aizsargu. Grupas oficiālais nosaukums bija Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupa. Sākumā tie izvietojās Skrīveros, taču vēlāk, tuvojoties frontei, tika pārvietoti uz Kurzemi. Darbības beigu posmā Kureļa štābs novietojās netālu no Usmas, Stiklos. Apmēram 17 kilometru no Stikliem, Ilziķu māju apkārtnē, novietojās atsevišķi izveidotais Rubeņa bataljons, kas pastāvīgi uzturēja sakarus ar Kureļa štābu. Lai gan kurelieši organizējās Latvijas Centrālās padomes ierosmē (pats štāba priekšnieks Upelnieks bija LCP militārās komisijas vadītājs), tie oficiāli tika pakļauti vācu 16. armijas 212. izlūkošanas nodaļai. Kā militārs formējums tie tika veidoti ar augstākā SS policijas vadītāja austrumzemēs ģenerāļa Jekelna atļauju. Pēc vācu militārās vadības iecerēm no kureliešiem bija paredzēts izveidot frontes pārgājēju grupas, lai tās krievu armijas aizmugurē veiktu izlūkošanu un diversijas aktus. Daži izlūkgājieni notika, taču tiem nebija lielas nozīmes karadarbības norisē. Ja kureliešu militārie mērķi saskanēja ar vāciešu militārajiem mērķiem (cīņa pret padomju Krievijas iebrukumu Latvijā), tad politiskie mērķi abām pusēm bija pretēji. Kureliešu galvenais mērķis bija panākt situāciju, kāda tā bija 1919. gadā, kad Latvijai izdevās izveidot savus bruņotos spēkus un atbrīvoties no visām okupācijas varām. Vācieši bija naidīgi noskaņoti pret latviešu brīvības centieniem. Kureļa štābs vairākas reizes mēģināja no vācu militārās vadības panākt oficiālu paziņojumu par Latvijas valsts atzīšanu pēc kara beigām. Šādas prasības, kureliešu sakari ar dažiem leģiona virsniekiem un iespējamā sadarbība ar Latvijas sūtņiem ārzemēs vāciešos radīja nemieru.
Militāras akcijas pret kureliešiem sākās 14. novembrī, kad tika ielenkts un apcietināts Kureļa štābs. Štāba virsniekus tiesāja Liepājā un septiņus no tiem, Upelnieku ieskaitot, nošāva 20. novembrī. Konkrēta viņu nošaušanas vieta nav zināma.
Pašu Kureli 21. novembrī aizsūtīja uz Vāciju. Kureļa likteni izšķīra apstāklis, ka viņš bija latviešu tautā pazīstams. Toreiz Kureļa vārds Kurzemē mītošo latviešu apziņā saistījās ar tautas brīvības centieniem. Vācieši saprata, ka latviešu ģenerāļa nošaušana varētu radīt nevēlamu reakciju arī latviešu leģionā.
[ENG]Within these coordinates is well-maintained course with a renewed memorial sign. To get the cache coordinates, while you are in this location will be the projection of - 348 ° 71m. Container size is a non-standard appearance of micro, please do not forget a pen! Please place the cache at the same PLACE!!