Ludvigs Bolšteins bijis Krievijas armijas virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis, aizsargu priekšnieks no 1925.līdz 1928.gadam, Robežapsardzes priekšnieks no 1928.līdz 1940. Viens no diviem Latvijas armijas augstākajiem virsniekiem, kuri pēc Latvijas okupācijas 1940.gada vasarā veica pašnāvību nošaujoties.
Atmiņas par viņu ir skopas, tajās par viņu nav neviena slikta vārda. Bolšteins ir viena no tām augstākajām amatpersonām pirmskara Latvijā, kuru faktiski visi pētnieki un laikabiedri vērtē tikai pozitīvi.
Dzimis 1888.gada 5.februārī Sesavas pagasta Vēja krogā, meldera ģimenē. 1907.gadā beidzis Jelgavas ģimnāziju, 1912.gadā Pēterburgas universitātes fizikas-matemātikas fakultātes dabaszinātņu nodaļu (ķīmijas fakultāte).
Krievijas armijā no 1912.gada oktobra līdz 1913.gada novembrim, dienējis 3.Novorosijskas dragūnu pulkā. Tajā beidzis mācību komandu un atvaļināts rezervē jaunākā apakšvirsnieka pakāpē.
Sākoties Pirmajam pasaules karam iesaukts Krievijas armijā. Sākumā dienējis Daugavgrīvas cietoksnī, vēlāk piedalījies latviešu strēlnieku bataljonu organizēšanā. Karojis 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā), sākumā kā karodznieks (praporščiks). Piedalījies kaujās, kopā ar F.Briedi cīnījies pie Franču mājām, Ķekavas, Ložmetējkalna un citur. Apbalvots ar Annas III, IV šķiras, Staņislava III šķiras ordeņiem. Dienestu beidzis štabskapteiņa pakāpē.
Pēc boļševiku nākšanas pie varas, Bolšteins Cēsīs tiek arestēts, tomēr no apcietinājuma bēg un nokļūst Maskavā, kur kopā ar savu bijušo komandieri Fridrihu Briedi iesaistās Savinkova vadītajā pagrīdes "Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienībā". Pēc organizācijas sagrāves Bolšteins atgriežas Latvijā un 1918.gada 28.decembrī brīvprātīgi iestājas topošajā Latvijas armijā. Kā Liepājas jaunformējamo spēku priekšnieks organizējis vairākas jaunas karaspēka vienības, pēc tam ieradies frontē jau Skrundas atbrīvošanas dienās kā Kalpaka bataljona adjutants, vēlāk Latvijas atsevišķās brigādes štāba priekšnieks. Pēc atsevišķām ziņām daži “kalpakieši” minējuši, ka daudzi nopelni, kuri pierakstīti Balodim, patiesībā piekrītot štāba priekšniekam. 12.jūlijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 9.augustā iecelts par 9.Rēzeknes kājnieku pulka komandieri. Vadījis pulku cīņās pret Bermontu. Uzreiz pēc Rīgas atbrīvošanas, 14.novembrī paaugstināts par pulkvedi. Ar III šķiras Lāčplēša kara ordeni apbalvots par to, ka 1919.gadā no 3.līdz 10.novembrim Rīgas atbrīvošanas cīņās ar savu pulku satrieca ienaidnieku, nodrošināja 3.Latgales divīzijas labo spārnu un tā sekmēja Torņakalna atbrīvošanu. II šķiras Lāčplēša kara ordenis piešķirts par sekmīgām uzvarām pie Smārdes un Tukuma, kur 9.Rēzeknes kājnieku pulks viņa vadībā 21.novembrī deva bermontiešiem pēdējo un izšķirošo triecienu, kam sekoja Kurzemes atbrīvošana. Par kauju nopelniem brīvības cīņās apbalvots arī ar Francijas Goda leģiona ordeni, izteikta armijas virspavēlnieka pateicība. 1920.gadā cīnījies pret lieliniekiem Latgalē.
Būdams viens no retajiem Latvijā, kurš bez karaskolas izglītības bija komandējis pulku, demobilizējās 1920.gada 15.septembrī, lai gan varēja turpināt dienestu. Saimniekoja savā jaunsaimniecībā Bērzmuižas pagastā, aktīvi piedalījās Jelgavas apriņķa aizsargu organizēšanā kā Dobeles bataljona komandieris. 1925.g. iecelts par Iekšlietu ministrijas aizsargu nodaļas vadītāju aizsargu priekšnieka amatā, kurā darbojies līdz 1928.gadam. Bolšteina devumu aizsargu organizācijai laikabiedri vērtē augstu - organizācija sakārtota strukturāli, izveidota tās militārā struktūra. Arvien lielāks uzsvars likts uz militārām mācībām, tāpēc Bolšteina reformu rezultātā aizsargi no policijas palīgspēka kļuva par armijas rezervi. 1927.gadā izskanēja priekšlikums robežpoliciju, kura netika galā ar saviem uzdevumiem, aizvietot ar aktīvā dienesta un rezerves karavīriem. 1928.gada 24.aprīlī pieņēma “Noteikumus par valsts robežas apsardzību” un par robežapsardzības komandieri iecēla L.Bolšteinu. Viņa vadībā robežsargi pakāpeniski tika militarizēti un pakļauti militārajai disciplīnai. 1935.gada 6.aprīlī robežsargi apvienojās atsevišķā karaspēka daļā – Robežsargu brigādē. Tās komandieri iecēla Valsts prezidents, bet pakļāva iekšlietu ministrs. 1935.gadā L.Bolšteinam piešķīra ģenerāļa pakāpi un iecēla par Robežsargu brigādes komandieri. L.Bolšteina vadībā Latvijas brīvvalsts robežsardze tika izveidota par labi organizētu militāru struktūru, izveidota laba materiāli tehniskā bāze, organizēta robežsargu apmācība, uzlaboti robežsardzes darba un sadzīves apstākļi. Tai laikā robežsargi valsts nomalēs (pierobežas rajonos) veica lielu kultūras un izglītošanas darbu vietējo iedzīvotāju vidū, uzcēla trīs tautas namus, trīs skolas, iekārtoja koku dārzus, no kuriem ar koku stādiem apgādāja sardžu apkārtni, palīdzēja zemniekiem iekārtot dārzus.
Kā priekšvēstnesis 1940.gada 17.jūnija notikumiem bija sarkanarmiešu uzbrukums 3.Abrenes bataljona sardzei naktī no 14. uz 15.jūniju, kā rezultātā bija robežsargu un civiliedzīvotāju upuri, pazuduši robežsargi un civiliedzīvotāji. 1940.gada 17.jūnijā, kad padomju tanki iebrauca Latvijā, ģenerālis saprata, ka sākas okupācija, saprata, kas notiks ar Latviju. 1940.gada 21.jūnijā, stundu pēc tam, kad Iekšlietu ministrijas vadību pārņēma Vilis Lācis, L.Bolšteins savā darba kabinetā nošāvās. Pirms aiziešanas no dzīves L.Bolšteins uzrakstīja trīs vēstules — mātei, savas saimniecības rentniekam un priekšniecībai.
Pirmsnāves vēstulē, kas adresēta savai priekšniecībai, Bolšteins paskaidro savu rīcību: ”Savai priekšniecībai. Mēs, latvieši, sev uzcēlām jaunu staltu ēku - savu valsti. Sveša vara grib piespiest, lai mēs to paši noārdām. Es nespēju piedalīties”. L.Bolšteins apbedīts Rīgas Brāļu kapos.
Ģenerāļa Ludviga Bolšteina dzimta savulaik nomāja Pūces dzirnavas, kur L.Bolšteins brīvajā laikā atpūtās. Pašlaik Pūču dzirnavu atpūtas namiņā iekārtota viņa piemiņas istaba (muzejs - Pūces dzirnavas, Matkules pagasts, Kandavas novads, Telefona numuri:(+371) 63154098, 26354871, ieeja par ziedojumiem). Katru gadu 21.jūnijā Pūces dzirnavās tiek rīkota ģenerāļa L.Bolšteina atceres diena.
Mežaparkā, Siguldas prospektā pie mājas, kur dzīvoja L. Bolšteins, izvietota piemiņas zīme. Kāds ir mājas numurs? (vērtība A, atrodama internetā)
Pūces dzirnavās ir uzņemta kāda filma. Filmu var palīdzēt atpazīt zīmējums uz kādas sienas Pūcēs. Cik burtu ir šīs filmas nosaukumā? (vērtība B, arī atrodama internetā)
Lai atrastu vērtību C jāapmeklē Brāļu kapi, jāpastaigā, jāpadomā par tiem, kas tur atdusas, par varoņiem, par patriotismu u.t.t., tad jāatrod L.Bolšteina kapa vieta un jāsaskaita kura tā ir pēc kārtas, ja skaita kapa vietas attiecīgajā ejā no mātes tēla puses (vienā pusē). Lai kapu apmeklējums nepārvērstos par mokošu meklēšanu, iesaku apskatīt spoilerbildi.
Slēpņa koordinātes:
N 56°##,###, kur #####=(A+B+C)×1321;
E 24° (C-14),(19C+ A+2B+1)