Dolomīts.
Dolomīts ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem. No minerāla dolomīta sastāv tāda paša nosaukuma monominerāls iezis. Ķīmiski dolomīts sastāv no kalcija karbonāta un magnija karbonāta, tā formula ir CaMg(CO3)2 (to var uzskatīt par dubultā sastāva minerālu, kas sastāv no kalcīta CaCO3 un magnezīta MgCO3). Mālainu dolomītu sauc par dolomītmerģeli.
Dolomīta nosaukums cēlies no franču ģeologa Deoda de Dolomjē (Déodat de Dolomieu, 1750—1801) uzvārda.
Dolomīts veidojas sedimentācijas procesos izžūstošos ezeros vai lagūnās, kā arī hidrotermālos procesos; mēdz uzkrāties biezos slāņos. Dolomīta ieži daudz retāk mēdz saturēt organismu atliekas vai fosilijas, salīdzinot ar kaļķakmeņiem.
Dolomīta iezi pēc izskata praktiski nav iespējams atšķirt no kaļķakmens. Dolomīts luminiscē spilgtā oranžsarkanā krāsā, apstarojot to ar katodstariem. Pulvera veidā raksturīga reakcija ar 10% sālsskābes šķīdumu.
Dolomītu lieto celtniecībā kā ugunsizturīgu materiālu un kā iekšējai, tā ārējai būvju apdarei; metalurģijā par kusni; par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā un stikla ražošanā. Dolomīta miltus lieto par minerālmēslojumu skābām augsnēm. Dolomīts ir viens no galvenajiem mehāniski izturīgu akmens materiālu avotiem Latvijā. Ģeoloģiskajā griezumā tie veido augšdevona Pļaviņu, Daugavas un Stipinu svītas karbonātiežu slāņkopu. Mehāniski izturīgi un salturīgi dolomīti plaši izplatīti Latvijas centrālajā un austrumu daļā, kur arī atrodas lielākās atradnes un prognozēto krājumu laukumi. Dolomītu Latvijā galvenokārt izmanto šķembu ražošanai. Atradņu izpētē lielākā uzmanība ir bijusi pievērsta iežu fizikāli mehānisko īpašību noteikšanai, mazāk to ķīmiskajam sastāvam.
Kalnciema dolomīta karjers.
Latvijā ir ievērojami dolomīta krājumi. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem valstī dolomīta ieguvi un pārstrādi šobrīd veic nepilni 20 uzņēmumi, kopā izmantojot 23 dolomīta atradnes, no tām sešas ir valsts nozīmes atradnes (2011. gada dati). Kalnciema dolomīta atradnē ir augšdevona laika dolomītu iegula un tā atrodas Lielupes kreisajā krastā. Derīgā slāņa biezums ir 2–6 m. Kalnciemā dolomīts iegūts jau agrāk, piemēram, 30. gadu beigās Kalnciema akmeņlauztuves bija soda izciešanas vieta politieslodzītajiem, vēlāk padomju laikos te atradusies dolomīta šķembu rūpnīca. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas pērnā gadsimta deviņdesmitajos gados, rūpniecībai un būvniecībai sarūkot, apstājusies arī dolomīta ieguve un šķembu ražošana, kas pašlaik, atguvusies no nesenās krīzes, turpina attīstīties.
Dolomīta iegulu sākotnējā platība Kalnciemā bijusi 100 ha, tagad palikuši aptuveni 30 ha. Gada laikā tiek iegūts dolomīts no aptuveni diviem hektāriem.
Salīdzinājumā ar citām atradnēm Kalnciema karjera mīnuss ir līdz pat 12 m biezais māla slānis, kas sedz devona laika dolomītu. No akmens smalcināšanas rūpnīcas līdz pašreizējai dolomīta ieguves vietai ved 4,5 km šķembām klāts ceļš, kas izlīkumo pa rekultivēto teritoriju. Karjeri, kur ieguve pabeigta, tiek piepildīti ar mālu. Kur materiāla nepietiek, ir izveidoti ezeri.
Pie slēpņa var piebraukt ar velo, moto, kvadro utt, kā arī veikt aptuveni vienu kilometru no ceļa P101 ar kājām pa meža ceļu un samērā aizaugušu taku.
Pirmajam atradējam patriotisks suvenīrs.
Slēpņa apraksts apskatīts 
reizes.