Līgatnes kultūras nams celts 1897. gadā kā Saviesīgās biedrības nams (klubs) Līgatnes papīrfabrikas strādnieku vajadzībām. Ēku projektējis pirmais akadēmiski izglītotais arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis. Saviesīgās biedrības namā darbojās teātris, koris, deju kopas, orķestris, kā arī lasāmgalds (bibliotēka), savukārt ēkas pagrabstāvā atradās t.s. „bumbotava” jeb ķegļu spēles telpa (ķegļi - boulinga spēles priekštecis). Bumbotava, iespējams, bijusi pirmā „boulinga halle” Latvijā.1944. gadā ēku sabombordēja. Fabrikas direktora vadībā līgatnieši klubu atjaunoja, un 1950. gada novembrī ēka tika atklāta pašreizējā izskatā.Kopš kluba atjaunošanas mazo zāli rotā 2 panno „Uguns un nakts” un „Pūt vējiņi” (katras gleznas izmērs ir 3m x 9m), ko speciāli Līgatnes klubam gleznojis Rūdolfs Pīlādzis. Ievērību pelnījuši foajē griesti, ko klāj latviskie ornamenti, savukārt lielo zāli rotā divas no ģipša veidotas lustras.