Remtes muižas pils celta 1800.gadā, Berlīnes klasicisma stilā. 1880.gadā pili pārbūvēja - modernizēja atbilstoši jaunajām stila prasībām. Muižas īpašnieki izmantoja modernākās sava laika iespējas un 1893.gadā uzstādīja arī telegrāfa līniju līdz Saldum.
Pils pirmo reizi degusi 1906.gadā. Ir nostāsti par to, ka degšanu, iespējams, organizējis pats barons Mēdems, lai saņemtu lielu apdrošināšanas naudu. Pirms pils degšanas visi vērtīgie priekšmeti bijuši aizvesti no pils. 1920.gadā pils pārbūvēta skolas vajadzībām. Otro reizi pils degusi 1929.gadā. Pils atjaunota pēc arhitekta A.Grīnberga projekta, bez izmaiņām palikušas tikai pils ārējās sienas. Pēc atjaunošanas pilī atkal bijusi skola. Arī šobrīd tur atrodas Remtes deviņgadīgā skola.
Tās pagalma centrā atrodas piemiņas akmens represētajiem.
Pili ieskauj plašs (26 ha) 19.gs. sākumā veidots ainavu parks, kuru bez daudzveidīgiem stādījumiem ainaviski bagātina arī dīķi un kanālu sistēma. Parkā savulaik atradušies arī vairāki skulpturāli pieminekļi, bet līdz mūsu dienām saglabājušās tikai mazās arhitektūras formas un objekti – Medību tornis, kur grāfu laikā ēstas brokastis, Lāču būda, kur mitināti grāfa iegādātie lācēni, Lapene, Moku kambaris un Mīlestības saliņa. Parka malā aug Mīlestības ozols (apkārtmērs – 5,3 m), kur jaunlaulātie sien stipras mīlestības mezglus. Līdzās parkam plešas Remtes ezers (75,5 ha), no kura iztek Viesatas upīte. Līdzās ezeram paceļas 19.gs. vidū neogotikas formās celtais Peldu tornis. Ezera austrumu krastā atrodas kāds akmens, kas pēc nostāstiem ap 1800.gadā esot atvests no Somijas jūrmalas.
