....Laikam liktenis nebija lēmis šo vietu par labu esam mistērijai, vai arī tas ir tāpēc, ka šis ir mūsu pirmais slēpnis...? Kā zvaigznēs (vai drīzāk šūnās) bija ierakstīts vēl pirms brīža, kad gandrīz publicēju šo kā diezgan labi pārdomātu mistēriju, pie kuras visu dienu tiešām intensīvi strādāju. Uz izmisuma robežas cenšos saglabāt cerību, ka viss, kas notiek, notiek uz labu, pat tad, ja tas nāk kā smags belziens ar gigantisku šūnu pa galvu.
Centīšos saglabāt savu kodolu īstajā vietā un slēpni kā saturošu membrānu ar ribosomām, endoplazmatiskajiem tīkliem, mitohondriju (logbooka formā) un visu pārējo... :)
Žēl, ļoti žēl, bet šūnapalks veismīgi saturējis visu kopā, līdz ar to slēpnis satur visu nepieciešamo un vēl mazliet - logbooku, rakstāmo un vietu mantiņu apmaiņai. Pirmajam atradējam ceļotājs :)
Tātad, šāds tomēr izrādās mūsu pirmais slēpnis, uzklausīsim kritiku, bet, lūdzu, esiet jauki un saudzīgi pret konteineri - mēs tiešām centāmies! Domāju, ka vēlāk, kad citoplazmas rūgtā(?) pēcgarša pazudīs, pieslēgšos mistērijai par šo tēmu vēlreiz - tad jau redzēs, cerams!
Veiksmi, esiet uzmanīgi un vienmēr visu saglabājiet! ;)