Ogres krogs pie Ogres tagadējās Ogres ietekas Daugavā ir eksistējis vismaz no 17.gs 30.gadiem. To pilnā vārdā sauca par Ikšķiles Ogres krogu. Pavisam tuvu ceļam piekļāvies, daudzārt nodedzināts un nopostīts, bet arvien no jauna uzcelts. Tas bjis ne tikai krogs – Zviedru laikā šet bija zirgu maiņas vieta vienam no pirmajiem pasta ceļiem Latvijā. Uzņēmīgais fabrikants Pauls Bēms, kas bja viens no pazīstamās keramikas fabrikas ‘Zelm & Boehm’ īpašniekiem, 20.gs sākumā šeit ierīkoja gastūzi jeb hoteli. Tā kā izdevīgās vietās pie lielā ceļa arī tālākām muižām bija atļauts turēt savus krogus, tad tepat, uz Ikšķiles zemes, Ogres upes pretējā krastā bija Sprēstiņu muižai piederošais Stūra krogs. Attālums starp Ogres un Stūra krogiem esot bijis tik vien liels, ka krodzinieki pāri upei varējuši sasaukties. Stūra krogu gan piemeklējis bargaks liktenis – tas pazudis ar visiem pamatiem. Ogres krogs tika nopstīts pirmā pasaules kara laikā. Bildē Ogres krogs 1912.gadā.
1925.gadā Latvijas kultūras veicināšanas biedrība Ogres nodaļa (dibināta 1921.gadā) lūdz Rīgas pilsētas valdi iznomāt bijušā kroga drupas, kur ierīko šķūnīti mēģinājumiem un spulcēm. Nodaļa 1926.gadā tiek pārveidota par Ogres-Sprēstiņu palīdzības biedrību (dibināta 1888.gadā) kā arī tiek nopirktas kroga drupas un 3 pūrvietas lielais zemes gabals no Rīgas pilsētas par 3000Ls. 1927.gada aprīlī, pievienojoties Ikšķiles krājaizdevu sabiedribai, tiek nodibināta biedrību nama celtniecibas komiteja (vēlāk rīcības). Ēkas projektēšanu nodod Arturam Braunfeldam. Ēkā bija paredzēta zāle ar 1000 vietām – 750 sēdvietas, 150 balkonā, 150 stāvvietas, kinoteātris, piebūvē – dzīvoklis un bufete. Sākumā piesakās arī Ogres Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, iemaksājot 500Ls un pieprasot izbūvēt skatu torni ugunsgrēku novērošanai. Saņemot finanšu ministrijas aizņēmumu, 1927.gada vasarā sāka būvdarbus, bet būvuzņēmeja negodīguma dēļ iebruka skatuves siena. Līdz ar to vajadzēja darbus atlikt un steidzīgi noklāt mūrus ar jumtu. 1928.gada aprīlī būvdarbus turpina būvuzņēmējs Millers. Tā paša gada 14.novembrī jaunbūve tiek iesvētīta un iznomāta Jānim Bēmam par 2800Ls gadā. Oficiālais Ogres tautas teātra sākuma datums ir 1928. gada 24. novembris, kad šeit notiek pirmā izrāde – Dāvida Šveņķa “Smalki ļaudis”. No 1929.gada sākas aktīva nama dzīve. 20.maijā notiek kinoteātra “Ogre” (īpašnieks Jāzeps Jasulis) pirmā izrāde. Notiek melodrāmas “Viltus princis” izrāde, divertismetos rāda “Pats un Patašons Jūrmalā”. Publikai savus prikšnesumus sniedz pulciņi. Biedrību namā notiek arī dažādas sēdes, un telpas tiek izrētas arī citām organizācijām. 1931.gada ēka tiek pilnībā pabeigta, ierīkota arī ugunsdroša kamera kinoaparātam, ielikts elektrosūknis un ierīkots ūdensvads. Šeit ar A. Brigaders izrādi “Sprīdītis” sāk darboties skolēnu teātris. 1931.gadā Meža dienās gar Enkurnieku ielu un laukumu pie ieejas tiek stādītas no Skrīveru parka atvestās liepas, kuras aug vēl šodien. 1939.gada 5.oktobrī dēļ rīcības komitejas parādiem ēka tiek pārdota Aizsargu organizācijai. Īsu laiku – no 1937.līdz 1939.gada ēkas īpašniece bija Ikšķiles lauksaimniecības biedrība. Pēc otrā pasaules kara ēka nodota kultūras vajadzībām. 1947.gadā te ierīkoja kultūras namu, kurš šeit atradās līdz 1988.gada 31.martam, kad eksplutācijā nodeva jauno kultūras namu. 1989.gadā virs vecā kultūras nama svinīgi pacēla sarkanbaltsarkano karogu, vēstot par trešo atmodu Ogres pilsetā. Ēka kultūras vajadzībām kā Ogres Tautas nams tika izmantota līdz pat 2002.gadam, kad to nodod privatzācijai.
Uzdevums – Jums jāatrod uz kroga drupu vietā uzceltā ēka un šis tas jāsaskaita.
- Skursteņu skaits uz jumta, bez lielā – A
- Ēkas adreses numurs – 1B
- Rūtis augstākajam tornītim – 1C
- Jumta logu skaits – D
- Pakāpieni trepēm uz nekurieni – E
- Lampas virs ieejas - F
N 56 48.ABC
E 24 35.DEF
