Mēs nepretendējam uz vēsturisku notikumu un vietu pareizību, jo vairākos avotos un cilvēku atmiņās informācija ir dažāda. Nekādu ievērojamu tūrisma apskates objektu pa ceļam nebūs. Māju vairs nav, bet par tām liecina esošie pamati, ogulāju krūmi un augļu koki. Mēs piedāvājam aptuvenu ceļojumu pa Rubeņa bataljona pēdām. Izbaudiet to! :)
Roberts Rubenis dzimis 1917. gada 9. septembrī Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā. Beidzis Latvijas Kara skolu un dienēja par vieglā tanka Vickers komandieri. Smagi pārdzīvoja Ulmaņa pavēli nepretoties Padomju okupācijai. Ar labu cilvēku palīdzību izvairījies no okupantu represijām. Vācu okupācijas sākumā Rubenis ātri saprata, ka tā ir tikai kārtējā okupācija nevis atbrīvošana. Samierinājies ar to, ka jānogaida, vācu okupācijas pirmo gadu strādāja tēva saimniecībā, vēlāk civilu darbu par cukurbiešu inspektoru. 1943. gadā vācieši atļāva dibināt organizāciju”Latvju jaunatnes organizācija”. Roberts kļuva par Krustpis apriņķa vadītāju. Aktīvi uzstājās ar runām dažādās pilsētās un miestos. Runās tika slēptā veidā aģitēts, ka latviešiem nav vietas SS brīvprātīgo leģionā. “Protams, Latvijā tagad daudz kas ir citādi. Ielas tagad pārdēvētas nevis krievu, bet vācu dižvīru vārdos, un iestādēs krievu valodu nomainījusi vācu valoda. Nav tik baisas represijas, kā Baigajā gadā, bet aresti notiek.. Bet, ja raugāmies plašāk, par kritēriju ņemot Latvijas valstiskuma intereses, tad būtiskas atšķirības nav.”
Par Rubeni sāka interesēties vācu drošības dienesti. Vienīgā izeja bija doties uz fronti. Piedalījās kaujā pie Veļikajas un kaujā par Jelgavu.
1944. gada vasarā Latvijā darbojās politiska organizācija “Latvijas Centrālā padome”, kura centās panākt Latvijas neatkarību. Ģenerālis Kurelis LCP uzdevumā formēja vienību, kas varētu kļūt par atjaunotās valsts armijas pamatu. Arī Rubenis saņēma uzdevumu Bebru pagastā izveidot rotu, kas formāli būtu pakļauta Kurelim. Par pamatu kalpoja bijušā aizsargu vienība. Pēc kāda laika uz Bebriem nāca gan aizsargi, gan bijušie Latvijas armijas virsnieki un karavīri, gan bijušie policisti, studenti un strādnieki. Rubenis pieņēma arī dezertējušos leģionārus. Kādu dienu vīriem pievienojās divas septiņpadsmit gadus vecas meitenes. Ārija Stiebriņa un Velta Vaska, kuras kļuva par rotas žēlsirdīgajām māsām. Kaujā par Cirkali meitenes notvēra vācieši un nošāva. Piemiņas vietai veltīts slēpnis “Kurelietes” GC7P9KT
23.septembrī ģenerāļa Kureļa aizsargu pulks atstāja Rīgu un 29. septembrī Kureļa grupa izvietojās Strazdes muižā Talsu apriņķī, bet 29. oktobrī pārvietojās uz bijušo Annahites stikla fabriku (tag. Puzes pagasta Stikliem). Kureliešu kopskaits sasniedza ap 3000 vīru. Starp viņiem bija arī Rubeņa bataljons.
30.oktobrī Kurelis saņēma uzaicinājumu 2.novembrī ierasties Talsos pie SS un policijas augstākā vadītāja Ostlandē obergrupenfīrera Jekelna uz pārrunām. Kurelis vēl joprojām cerēja, ka vācieši atļaus atjaunot Latvijas neatkarību, tāpēc neiesaistījās konfliktos ar vāciešiem.
Taču jau 10.novembrī vācieši sāka izlūkošanu un savu spēku savilkšanu ap Kureļa grupas vienību novietnēm.
14.novembrī vācu spēki uzsāka Kureļa grupas atbruņošanas akciju. Pulksten 8.00 Kureļa štābā ieradās SS obergrupenfīrers Jungkalus un nodeva Ziemeļu frontes virspavēlnieka pavēli, kurā bija teikts, ka nav atzīstams par iespējamu, ka frontes aizmugurē bez armijas vienībām atrodas vēl citas speciālas daļas, un tāpēc viņš ir spiests likvidēt Kureļa vienību. Virsniekus nosūtīja uz Liepājas cietumu, kur viņus vēlāk nošāva. Piemiņas vietai veltīts slēpnis “Kurelieshi (B.Y.O.P)” GC4TB5E . Daļa kareivju nokļuva koncentrācijas nometnēs, daļa frontē.
Rubeņa vienības štāba izvietojumā Ugāles pagasta Ilziķos 14.novembrī ieradās kāds vācu kapteinis ar tādiem pašiem noteikumiem. Rubeņa bataljona štābu bija ielenkuši aptuveni 70 SS un SD vīri, jo, acīmredzot, vācieši nezināja, ka grupas sastāvs sasniedzis jau 650 vīru, kuriem vēl bija pieskaitāmi simpatizētāji tuvākajā apkārtnē. Uzzinot par vienības štāba aplenkumu, citas bataljona vienības, savukārt, ielenca vāciešus. Vācieši bez cīņas atkāpās, ticis nošauts tikai viens vācu virsnieks, kurš esot mēģinājis izrādīt pretestību.
Pulksten 18.00 Rubenis ar vienības komandieriem nolēma atiet uz drošākām pozīcijām un vienība līdz ar vezumiem (kopā aptuveni 650 vīri) devās gar Usmas ezera krastu dienvidu virzienā.
1. posms. Dotās koordinātas. Ikona. Galvenais ģenerāļa Kureļa štābs Stiklos.
Meklējiet norādes uz nākošo posmu.
Hints: egle
2. posms Rubeņa bataljona 2.rotas apmetne pie Ilziķu mājām.
Šeit Jūs varat apskatīt bataljona apmetnes vienu atjaunoto bunkuru. Par pārējām bunkuru vietām Jums pastāstīs slēpnis Rubeņa bataljons GC84WR2
Hints: priede
3. posms. Bataljons, kopumā ap 650 vīriem, izvietojās daudzās tuvumā esošajās mājās, šķūņos un klētīs. Šeit kādreiz atradās mājas “Trēbiņi”, kurās arī atradās bataljona vīri.
Hints: liepa
4. posms. Bataljona atiešanas ceļš. Šajā apvidū kādreiz atradies koka tiltiņš, pār kuru bataljons šķērsoja Spāres upīti.
Hints: priede
5. posms. Bataljona pirmā atpūtas vieta 15.novembrī.
Hints: divi koki
6.posms. Bataljona kolonu atklāj vācu izlūkaviācija. Kāds vācu pulkvedis ierodas pie Rubeņa un izkārto tikšanos ar SS obergrupenfīreru Jekelnu. Jekelns draud visus iznīcināt. Pēdējā iespēja padoties. Pēc skarbās sarunas Rubenis atgriežas bataljonā un sasauc sapulci. Ko darīsim? Visi vīri nolemj cīnīties ar vāciešiem. Tiek iekārtotas aizsardzības pozīcijas trijstūrī Pērkoņi-Mežzīles-Slujas ezers. Netālu no Mežzīļu dzirnavām kādreiz pāri Abavai bija tilts un tur bija izvietotas ložmetēju pozīcijas.
Ja braucat pa ceļu, kurš ved uz Mežzīļu dzirnavām, pagājušajā gadsimtā nelikumīgu uzstādīto ceļa zīmi iesaku ignorēt.
Hints: aiz
7. posms. Iespējāmā vieta, klajums pa labi, kur ievainoja Rubeni. 18.novembra rītā sākās vāciešu uzbrukums. Bataljons veiksmīgi atsita visus vāciešu uzbrukumus. Ap četriem pēcpusdienā iestājās klusums, un Rubenis nolēmis mainīt pozīcijas un sāka apstaigāt Abavas krastā izvietotos vīrus. Šajā brīdī no Abavas pretējā krasta atskanēja “kaulu zāģa” tarkšķi un Rubeni smagi ievainoja.
Hints: bērzs
8. posms. Ziņa par komandiera ievainošanu pāršalca bataljonu un vīri jaunā komandiera Druviņa vadībā devās uzbrukumā. Atsitot vāciešus no Novadnieku mājām un triecienā ieņemot Jekelna pagaidu štābu Lejasmeķos. Atņemot vāciešiem divus mīnmetējus, divus ložmetējus, lauka virtuvi un lielu daudzumu citu kara materiālu. Abās pusēs bija kritušie un ievainotie. Vācieši, pēc nepārbaudītām ziņām, esot zaudējuši ap 150 vīru. Šeit bataljona vīri atvadījušies no leintnanta, pa kārtai izejot cauri mājai un atdodot godu, devās tālāk uz Zlēku pusi. Šeit no bataljona atdalījās 11 vecāka gadagājuma vīri, kuri nolēma tālāk necīnīties un devās mājās. Pie Rendas viņus notvēra un arestēja vāciešiem kalpojošā Anša Poļa soda vienība. Pēc nopratināšanas vīrus nošāva mežā iepretīm “Rendas ārsta māja”. Piemiņas vietai veltīts slēpnis “Par Tēvzemi un Brīvību” GC86D6D.
Roberta Rubeņa kapavieta nav atrasta. Leitnantam Rubenim piemineklis uzstādīts Dzelzkalnu brāļu kapos. Par to stāsta slēpnis ”Dzelzkalnu brāļu kapi” GC6JEQG.
Hints: bērzs
9. posms. Tālāk bataljons devās Zlēku virzienā. Vezumi caur Cirkali, kājnieki gar Abavas krastu. 20. novembrī bataljons izvietojās Zlēku apkārtnē 10 km² lielā teritorijā, kur bez starpgadījumiem uzturējās līdz 5.decembrim. Bataljons izvietojās “Zilumi”, ”Sildruvas”, “Vēveri”, Dižķīri”, “Grauži”, ”Mūrnieki” u.c. mājās. Zlēku apkārtnē un Cirkalē 5.-9. decembrī notika gan lielākas, gan mazākas kaujas, kurās rubenieši guva labus panākumus, iznīcinot lielu skaitu vācu karavīru. Šie rubeniešu panākumi saniknoja SS obergrupenfīreru Frīdrihu Jekelnu un viņš pavēlēja iznīcināt visus rubeniešu atbalstītājus. Jekelns esot novilcis kartē apli un devis pavēli nodedzināt visu. Visas minētās un vairākas citas mājas soda ekspedīcijas laikā 8. decembrī tika nodedzinātas kopā ar iedzīvotājiem un daudziem bēgļiem. Padomju laika pionieriem stāstīja, ka civiliedzīvotāji, sievietes, bērni tika sadzīti šķūņos un dzīvi sadedzināti. Vēlāk formulējumu nedaudz mīkstināja - nošāva un sadedzināja.
Te kādreiz atradās viena no šī mājām. Zlēku traģēdijai veltīts slēpnis “Zlēku traģēdija”. GC8BADF
Hints: liepa.
10. posms. Šajā apkārtnē atradās bataljona štābs Zlēku perioda laikā.
Hints: vecs skujkoks
Uz nākamo punktu ieteicams doties ar kājām. Atrodas privātīpašuma tuvumā un ar parastu auto var būt sarežģīti apgriezties.
11. posms. Respektējam privātīpašumu. Gar Abavas krastu tika izvietoti posteņi. Svarīgākajās vietās izvietojot ložmetēju pozīcijas. Šeit Jūs redzat vienu no ložmetāja pozīcijām. Kādrez no uguns pozīcijām līdz Abavai bija izpļauta pļava un šeit rubeniešiem notika ļoti veiksmīga kauja ar vāciešiem, kuri nāca gar Abavas krastu tieši virsū rubeniešu pozīcijām. Uzbrukumu uzsāka 5.decembrī. Vācieši uzbrukumā iesaistīja 200 SS vīrus.
Hints: priede
12. posms. Lielākas un mazākas sadursmes notika 10 km² platībā. 7.decembrī vācieši kaujās iesaistīja vācu kājnieku bataljonu. Šeit un apkārtnē notika lielākā sadursme ar vācu spēkiem. Vācu pusē krita majors Helds (Held) un Salaspils koncentrācijas nometnes komandants SS oberšturmfīrers Kurts Krauze (Krause), kā arī citi vīri. Rubeņa bataljons zaudēja virsnieka vietnieku Šulcu, smagi tika ievainots bataljona komandieris Druviņš. 8.decembrī notika bataljona pēdējā sadursme ar vāciešiem, kad bataljona atliekām ar lieliem zaudējumiem izdevās izlauzties no ielenkuma Cirkales virzienā. Ielenkuma pārraušanā rubeniešiem atbalstu sniedza “Sarkanās bultas” partizāni, dodot triecienu vācu vienībām no aizmugures. Pēc tam pēdējais bataljona komandieris Briedis vienību izformēja, atļaujot vīriem izklīst. 70 līdz 90 Rubeņa bataljona vīru vēlāk pievienojās “Sarkanajai bultai”. 1945. gada janvārī neatkarīgi darbojās vēl aptuveni 50 rubeniešu, kuri operēja starp Saldu un Skrundu. Cirkales rajonā kā slēgta vienība darbojās Rubeņa bataljona 4.vads.
Hints:aiz
Partizānu vienībai “Sarkanā bulta” veltīts slēpnis “Sarkanās bultas akmens” GC5EVT3.
Vasarā mēs visu maršrutu izbraucām ar parastu ielas mašīnu. Uz dažiem punktiem nāksies brist. Ieteicama normāla karte. Vietām var nebūt mobilais internets. Viss maršruts, bez papildus aprakstā pieminētajiem slēpņiem, kopumā ir aptuveni 120 km garš. Mums prasīja sešas stundas. Pirms došanās ceļā ieteicams aprakstu izprintēt.
Problēmu gadījumā var zvanīt 29177548 vai rakstīt 26756981.
Slēpņa tapšanā izmantota grāmata "Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts" Autors Jānis Ūdris.
Liels paldies Rubeņa muzeja vadītājam Andrejam. Muzejs atrodas Ugāle “Silmačos”. Lai muzeju apmeklētu iepriekš jāvienojas par laiku. tel. 26559172