Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrību svinīgi dibināja 1834. gada decembrī. Biedrības mērķis bija veidot Baltijas vēstures pētniecības pamatus, balstoties biedru izveidotās kolekcijās. Līdz Latvijas valsts dibināšanai biedrībai bija arī vadošā loma Baltijas arheoloģijas pētījumu jomā. Biedrības radošo darbu un ietekmi Baltijas vēstures pētniecībā pārtrauca Pirmais pasaules karš. Pēc kara gan tā turpināja pastāvēt, bet ievērojami spožo pirmskara nozīmi tā bija strauji zaudējusi.
Līdz 1842. gadam organizācijas sēdes un sarīkojumi notika kādā īrētā telpā Rīgas pilī. Tā bija neliela istaba beletāžā ar logu uz sētas pusi. Sakarā ar plānotajiem Rīgas pils pārbūves darbiem 1842. gadā biedrībai īrētās telpas uzteica. Kopš tā brīža Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrībai vairāk kā desmit gadu nebija ne savu telpu, ne nama.
1856. gadā Rīgas pilsēta zinātniskajām biedrībām kopīgai lietošanai bez atlīdzības piešķīra divus augšējos stāvus pilsētas Nodokļu pārvaldes jaunuzceltajā namā – Šķūņu ielā 11 (mūsdienās – Latvijas Nacionālā arhīva administrācija un bibliotēka). Telpas biedrībām atvēlēja kā pagaidu risinājumu, tomēr tās tur atradās līdz pat 1890. gadam.
1890. gadā Rīgas pilsēta izveidoja Doma muzeju, uzticot tā pārvaldi Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrībai. Biedrība ar visām kolekcijām un bibliotēku pārcēlās uz speciāli muzeja vajadzībām uzcelto ēku (tagad Palasta ielā 4, arhitekts Karls Dāvids Neiburgers). Telpu īri baznīcai maksāja pilsēta, bet muzeju uzturēja pašas biedrības. Pilsētas pārvalde īpaši rūpējās par Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības kolekciju glabāšanu un izmantošanu, uzsverot, ka biedrības likvidācijas gadījumā, tās kā savu īpašumu pārņems Rīgas pilsēta.
Doma muzejs. 19. gs. beigu tērauda grebums. Attēla avots: ttps://www.makslasvesture.lv/images/3/3c/Doma_muzejs_gravira.jpg
1934. gadā Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības bibliotēkas krājums bija sasniedzis aptuveni 70 000 sējumu. Tā bija viena no vecākajām bibliotēkām Latvijā ar ļoti bagātiem “Letica”, “Baltica” un arī “Rossica” krājumiem. Sevišķi bagātīgi tajā bija uzkrāta senā periodika vācu valodā.
Neskatoties uz biedrības vadības protestiem un iebildēm, 1935. gada septembrī ar Latvijas valdības rīkojumu tās rokrakstu un karšu kolekciju nodeva Valsts arhīvam, bet 1936. gada aprīlī izglītības ministrs apstiprināja Doma muzeja pārņemšanu. Biedrība lūdza atļauju pārvietot muzeja objektus un bibliotēku no uzteiktajām telpām Doma muzejā uz citām. Starp ievērojamās bibliotēkas sējumiem, aptuveni 7 000 Pieminekļu valdē bija inventarizēti kā bibliogrāfiski retumi.
Vācu biedrības beidza pastāvēt līdz ar vācbaltiešu repatriāciju. 1940. gada septembrī biedrības bibliotēka nonāca Valsts bibliotēkas pārziņā.
Mūsdienās kādreizējās Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības bibliotēkas grāmatas ievērojamos apjomos glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, kā arī, iespējams, atrodamas arī citās krātuvēs Latvijā un ārpus tās. Starp daudziem unikāliem sējumiem un rokrakstu bagātībām, kas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabājas no kādreizējās Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības krājuma, minams Martina Lutera veltījums Rīgai – visvairāk iespiedumu arī Reformācijas laikā piedzīvojušais 127. psalma izklāsts. Eksemplāra titullapā ieraugāms biedrības bibliotēkas zīmogs.
Šis ir viens no 14 slēpņiem sērijā „Neredzamā bibliotēka”. LNB simtgades izstāde "Neredzamā bibliotēka" (31.08.2019-1.03.2020) iepazīstina ar sabiedriskām vai muižu/privātbibliotēkām, kuras saglabājušās daļēji un to atsevišķi eksemplāri kļuvuši par LNB krājuma sākotni.
Visu „Neredzamās bibliotēkas” sērijas slēpņu saraksts
NB: Aleksandrīne fon Mēdema GC8CJPP
NB: Barona brālēni GC8CQV7
NB: Harmonijas nams GC8CV1C
NB: Iecavas muižas bibliotēka GC8CQRX
NB: Izglābts atņemot GC8CQZJ
NB: Jardin Senimental GC8CQXJ
NB: Kurzemes bruņniecības nams GC8CQWC
NB: Pelču pils GC8CQTN
NB: Putnu karaļa mantojums GC8CQXX
NB: Rīgas licejs GC8CQYY
NB: Rīgas vēstures un senatnes pētītāji GC8CQZX
NB: Sapnis par universitāti GC8CV0Y
NB: Stendāla spalvas pieskāriens GC8CQYD
NB: Vidzemes bruņniecības nams GC8CR0C