Slēpnis ir PET pudeles sagatave, satur viesu grāmatu un zīmuli.
SVARĪGI!
Apmeklējot Krievijas un Baltkrievijas pierobežas zonu, OBLIGĀTI jāņem līdzi personu apliecinoši dokumenti, kā arī speciāla robežsardzes atļauja. To iegūt nav grūti:
(INFORMACIJA) / Pierobežas joslas speciālās caurlaides
ATTENTION!
To avoid unpleasant incidents with the border guards who vigilantly guard the external borders of EU & NATO whole day and night, first you must get PERMIT TO VISIT BORDER ZONE. It is not hard: please visit this page and learn how to get it!
(INFORMATION) / Borderland regime
Netālu no Latvijas-Krievijas robežas, V403 ceļa malā atrodas piemineklis 24.teritoriālā latviešu strēlnieku korpusa 12 karavīriem, kuri krita un apglabāti šajā vietā. Piemineklis atklāts 1991.gadā augustā un faktiski ir viens no pēdējiem padomju laika pieminekļiem Latvijas teritorijā.
Liepnas kaujas notika Sprinduļu kalnā 1941.gada 4.jūlijā starp 24.teritoriālā korpusa 183.strēlnieku divīzijas karavīriem (atkāpās Ostrovas virzienā) un vācu karaspēka motorizēto vienību. Ielenkumā nokļuva 183.divīzijas 227.pulks (nokomplektēts no bij. 9.Rēzeknes un 12.Bauskas kājnieku pulkiem. Kaujā krituši ap 500 sarkanarmieši, lielākā daļa latvieši. Bojā gāja divīzijas komandieris (Петр Николаевич Тупиков) un 227.pulka komisārs (Николай Андреевич Негодуйко). Pēdējie apbedīti vietējos brāļu kapos.
Kaujas vieta iezīmēta ar bērziem, kurus iestādīja Liepnas vidusskolas skolēni. Pie Liepnas ir uzstādīts laukakmes ar iegravētu tekstu "Liepnas kaujas vieta. Šeit 1941.gada 4.jūlijā Latviešu teritoriālā korpusa daļas niknā ciņā pret vācu fašistiskajiem iebrucējiem izlauzās no ielenkuma".
Tā bijusi 24.teritoriālā korpusa lielākā un asiņainākā kauja Latvijas teritorijā. 1942.gadā rakstnieks Jūlijs Vanags uzrakstīja poēmu "Liepnas kauja". 1953.gadā komponists Valters Kaminskis (1929-1997) uzrakstīja simfonisko poēmu "Liepnas kauja".
Konkrēti par šo pieminekli ir pieminēts novadnieces Skaidrītes Kļaviņas referātā "Mīti un realitāte par Liepnas kauju 1941.gadā 4.jūlijā": "Divpadsmit karavīru grupai izdevās izlauzties gar Liepnas lielceļu krustojumu un pa Ostrovas ceļu nokļūt gandrīz līdz Krievijas robežai Bērziņos. Viņi apstājās atpūsties ceļmalas zemnieksētā Zēģelēs. Aizmigušos sarkanarmiešus pēcpusdienā pamanīja vācu motociklisti un visus nošāva. Vietējie iedzīvotāji nošautos apbedīja netālu no ceļa esošajā piekalnītē. 1990.gadā apkārtējie iedzīvotāji un Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Alūksnes rajona nodaļa sarūpēja un virs karavīru kapa uzstādīja piemiņas akmeni."
Interesanti, ka akmeņa virspusi rotā nevis padomju zvaigzne bet gan Latvijas karavīru simbols - Saule no zobena.
Par ši materiāla tapšanu liels paldies Alūksnes novada muzejam un Liepnas pagasta bibliotēkai.