Tev jau tagad skan galvā dziesma par dzērvenīti?
Slēpnis gan par godu ogām. To tepat nedaudz tālāk purvā netrūkst, ja vien ir īstais gadalaiks.
Dzērveņu apakšģints (Oxycoccus) ir daudzgadīgi mūžzaļi ēriku dzimtas augi, kas veido zemus (Latvijas savvaļas sugām augstums nepārsniedz 8 cm), ložņājošus krūmājus — dzērvenājus ar tumši sarkanām ogām. Dzērvenes atrodas vienā ģintī ar citiem pazīstamiem ogulājiem: brūklenēm (Vaccinium vitis-idaea), mellenēm (Vaccinium myrtillus) un zilenēm (Vaccinium uliginosum). Dzērvenes dabiski aug Ziemeļu puslodes aukstā un mērenā klimata joslās, viena suga arī subtropos. Dzērvenes aug pārmitrās purvainās vietās, skābās un nabadzīgās augsnēs, parasti kopā ar sfagnu sūnām, to ogas ir skābas, bet ēdamas. Tiek arī mākslīgi kultivētas.
Savvaļas ogu lasīšana — ogošana Latvijā un citos Eiropas ziemeļu rajonos ir bieža nodarbe, un dzērvenes, neraugoties uz savām grūti pieejamajām augšanas vietām, šai ziņā ir vienas no populārākajām. Latvijā gadā var salasīt 10 000 tonnu dzērveņu. Dzērvenes ir viegli uzglabājamas mēnešiem ilgi, vienkārši pārlejot tās ar novārītu ūdeni.
Tad nu spaiņus, grozus rokās un purvā iekšā! Ja vien atbrauci te pareizajā sezonā..