Ciema nosaukuma izcelsme meklējama jau 15. gadsimtā, kad savulaik teritorijā esošos īpašumus iegādājies Heinrihs Šēnbergs. Šēnberga – tā sākotnēji ciems dēvēts, līdz pat 1925. gadam, kad to latviskojot nosauca par Skaistkalni. Zīmīgi, taču esošais nosaukums ļoti atbilstoši arī saskan ar tā apvidu – skaistu pakalnu Skaistkalnē netrūkst!
Visbiežāk Skaistkalni saista ar reliģiju – šis ir lielākais katoļticības centrs Zemgalē, pateicoties Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīcai, un kopš 2021. gada Skaistkalne plašāk zināma arī kā starptautiskā svētceļnieku Camino de Santiago jeb Sv.Jēkaba ceļa maršruta posms. Jāpiemin, ka šobrīd baznīca piedzīvo vērienīgas pārmaiņas - iesakām tajā iegriezties, jo tā tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajām baznīcām Latvijā!
Vēl Skaistkalni atpazīst arī pēc aktīvajiem ģeoloģiskajiem procesiem – ciems atrodas unikālā karsta procesu areālā, kad, pazemes ūdeņiem izskalojot iežus, rodas zemes iegruvumi – kritenes. Tepat, pāri ceļam, otrā pusē, Magazīnas klētī (Dzirnavu iela 2A, seko līdzi aktuālajai tūrisma informācijai visit.bauska.lv) jau drīzumā būs aplūkojama interaktīvā ekspozīcija, kas ļaus iepazīt šo karsta procesu uzskatāmākā un vizuāli pievilcīgākā veidā!
Protams, Skaistkalnes vārds atpazīstams, pateicoties tradicionālo Kanapenes svētku norisei – ikgadēji šeit norisinās brīvdabas koncerti, Kanapenes svētku tirgus, svētkiem veltīts dievkalpojums baznīcā.
Un turpat, pāri tiltam, pāri upei - esi sveicināts Lietuvā!