Šī slēpņu sērija ir veltīta Rātsupītei, kuras ūdeņus ikdienā redzu pa mājas logu un vismaz vienu reizi dienā šķērsoju braucot uz darbu vai no darba. Radās ideja izpētīt upes trajektoriju no tās sākumā līdz ietekai Gaujā. Nelikšu iet visu maršrutu kājām, pietiek arī ar upītes zīmīgam vai skaistākām vietām. Vispirms nedaudz info no Wiki:
Rātsupīte (arī Rātes upīte, Āžkalna upīte, Rāceņu grāvis) ir Gaujas labā krasta pieteka Valmieras apkaimē. Sākas kā novadgrāvis ziemeļaustrumos no "Krūzēm" Valmieras novada Burtnieku pagastā.
Upes augštece un vidustece regulētas. Pirms Valmiermuižas uzņem vienīgo ievērojamo pieteku Varīti (kreisā). Pēc Iršu parka Rātsupīte tek cauri Valmieras pilsētai pa izteiktu ieleju. Tek gar Valmieras pilskalnu, kas bijusi arī baltu pils vieta Rātsupītes un Gaujas satekas vietā. Pēc aptuveni 13 km tecējuma upīte netālu no Valmieras centra ietek Gaujā.
Uz upītes izveidoti divi dzirnavu ezeri — Āžkalna ezers un Valmieras dzirnavu ezers.
Sākums.
Lai arī Wiki dod citas koordinātes upītes sākumam, es nepaslinkoju un aizgāju līdz tai vietai. Diemžēl, šeit strauts tek pretējā virzienā un, iespējams, ir sākums citai upītei - Eķinupei, vai vismaz tās pieteka bez nosaukuma.
Pēc lokācijas maiņas atradu kaut cik ticamu vietu, kur patiesi Rātsupīte sāk tecēt Gaujas virzienā, tiesa gan piekļuve pie tās ir diezgan ekstremāla - bebri šeit uztaisīja kārtīgu māju un applūdināja meliorācijas grāvjus tā, kā nav iespējams tam tikt pāri (vismaz pavasarī). Tādēļ par sākumpunktu var uzskatīt bebra sabūvēto māju, kura stāv T-veidā grāvju krustojumā, un kuru viens posms ved taisni upītes tālāka virzienā.
Apkārtne bagāta ar sulīgiem DK 
, atverēm, esat uzmanīgi pie grāvja malas. Noteikti ieteicami gumijas zābaki, kaut arī izliekot slēpni iztiku bez tiem, botēm tikai nedaudz tika mitrums iekšā. Līdz pārpurvotai vietai ved diezgan civilizēts mežizstrādes ceļš, tik pēdējie 150 metri ir izaicinājums.
