[EN] Welcome to Vērmanes garden! Have a pleasant walk! Take a nice photo!
Vērmanes garden was ceremoniously opened and handed over for public use on June 8, 1817. The park was established according to the project of the gardener Johann Ludwig Schmeissler (Schmeisser). The initial area of Vērmanes garden was 0.8 ha, but currently it is a 5 ha area in the center of Riga between Merķeļa, Tērbatas, Elizabetes and Krišjāņa Barona streets. Vērmanes garden is one of the most beautiful parks in Riga and is the second oldest public park in Riga / Viesturdārzs is the first /.
The creation of Vērmanes garden is connected with the great fire of 1812, during which, in anticipation of the attack of Napoleon's army, the entire suburb of Riga was destroyed.
In 1813, a special commission was established - the "Suburban Greenery Committee" (functioned until 1879, when the "Riga Gardens Administration" was organized), which planned what to do with the free plots of land. The governor-general of Vidzeme and Courland, Fillipo Paulucci delle Ronkole, encouraged the creation of parks in the free areas of the suburbs.
Donations were collected. Each resident of the city who paid 1 ruble into the coffers of the "Suburban Greenery Committee" could plant one tree.
One of the most generous donors was Anna Ģertrūde Vērmane (Anna Gertrud Wöhrmann, born Äbele, 1750-1827), the widow of Kristian Heinrih Vērmans /Christian Heinrich Wöhrmann/, elder of the Black Head Society. In 1817, she donated 0.8 hectares of her land to the city for the establishment of a public park of exotic trees with a rose garden and a restaurant. Along with the plot of land, a significant amount of money was also given in the will - 2000 gold rubles. The only rule was that the territory would not be divided, sold to private individuals, and citizens would not be denied the opportunity to relax in this park.
After the death of Anna Vērmane in 1829, a small granite obelisk was built in the park, in the place where A. Vērmane's garden house used to be. In 1884, it was moved near the new mineral water facility, between the two lions made of Silesian sandstone by the sculptor August Franz Leberecht Volz. Abundant flower plantations were created around.
The obelisk was demolished after the 2nd World War, when in 1954 a bust of Soviet functionary Sergei Kirov was installed in its place and the park was renamed Kirov Park.
The park regained its historical name in 1991, but the obelisk of Anna Vērmane was restored in 2000.
In the following years, the son of Anna Vērmane, the Prussian Consul General Johann Christoph Wöhrmann, not only financially supported the development of his mother's park by supplementing it with a donated piece of land, but in 1852 he also helped to create the Arcadia Park in Pārdaugava.
In 1851, to remember the instigator of the establishment of parks in Riga at that time, a stele dedicated to Marquis Fillipo Paulucci delle Ronkole was unveiled without his image, the monument only honors the day of his arrival in Riga on October 23, 1812. After the First World War, the stele is kept in the Dom Cathedral gallery. After the restoration of Latvia's independence, a copy was made and installed in Vērmanes garden in the square between the fountain and the children's playground.
The park was created based on the landscape principle. It was modified and enlarged several times after the demolition of the old city ramparts.
In 1834, a separate shop was built in Vērmanes garden (at the corner of the current Merķeļa and Tērbatas streets), which was intended for the needs of the "Rīga Chemists and Pharmacists Society" mineral water trade. In 1863, according to the project of the architect Ludwig Bohnstedt, a separate pavilion was built for it, which is still preserved. In the 30s of the 20th century, the restaurant building housed the "Lielais Parks" cinema, during the Soviet era - the transport workers' culture house, during the independence period there was the "Vernisāža" music center, a casino, but today several restaurants.
In accordance with all the parks of that time, there was also a restaurant and a stage in Vērmanes garden, which was called "conch shell" at that time. In 1859, the park was included in the city structure.
In 1869, a sundial and a fountain sculpture made in Berlin in bronzed zinc casting were installed in the park, the authors of which were Buchholz and Hahn. The fountain depicts sculptures of the four seasons, and the cup of the vase depicts two children playing with the trident of the sea god Neptune. The fountain that can be seen in the park today is not the original of the 1869 sculpture. The original sculpture of the fountain had to be dismantled in 1972. Sculptor Mirdza Lukaža made a copy of this sculpture in bronze casting, which was re-installed in 1978.
Larger expansions of the park took place in 1880, when Vērmanes garden was transformed according to the project of the city gardener and landscape architect Georg Friedrich Ferdinand Kuphaldt. After the project, several thousand foreign trees and shrubs were planted in the park, and after 9 years, the first rose garden was installed in the park. 10 species of native woody plants (common hornbeam, common oak, etc.) and 71 taxa of introduced woody plants (Manchurian walnut, etc.) grow in Vērmanes garden.
The wooden fence was replaced with an ornate metal fence. At the gate, according to the project of the architect V. Ressler, fruit kiosks were built. The park featured 6 sculptures and three large vases with ancient Greek and Roman mythological figures.
As a public space freely accessible to everyone, the park served for various public mass events, for example, on April 10, 1927, the first car exhibition in the Republic of Latvia was opened in the Great Pavilion of the Vērmanes Garden. On the first day, 2,000 people visited the exhibition, which was a large number for those times.
In the 1930s, a new project was developed for the park by Andrejs Zeidaks, as a result of which extensive lawns, perennial plantings, a new rose garden and a playground were installed in the park; widened the roads and also built a stage. The stage was a place for people to gather and entertain under the open sky. In 1950, the stage was demolished and a new stage (visible today) was built according to the project of architect Leon Stakhovski.
Today, the park is popular not only as a pleasant place for recreation and entertainment. Chess players like to rest near the stage here, who devote themselves to this game with an enviable passion and are ready to accept all those interested in their group.
In 2000, a monument to the Latvian Jewish chess player, 8th world champion, international grandmaster Mihails Tāls was erected near the stage.
On October 31, 1985, marking 150 years since his birth, a monument to the father of Latvian songs, Krišjānis Barons, was unveiled.
In 1994, a memorial was erected in Vērmanes garden in honor of the 225th birthday of Garlieb Helwig Merkel (1769–1850), publicist of the Age of Enlightenment, defender of the rights of the Latvian people, author of the composition "Latvieši", German-Baltic writer and publicist.
Outside the park, on the side of the building of the Latvian Society, a bronze dandy leans against the fence - a monument to the extravagant Latvian painter and graphic artist Kārlis Padegs was unveiled in 1998.
On the west side of the park, in the monument opened in 2001, sits the German-Baltic chemist and philosopher, Nobel Prize laureate Wilhelm Ostwald.
Various concerts are held on the stage during the holidays. In the summer, various fairs and festivals take place in the park.
In the dark season, Värmanes garden becomes a fairyland - magnificent lights are lit, giant snowmen stand and music plays.
Good hiding!
[LV] Sveiks Vērmanes dārzā ! Lai patīkama pastaiga ! Lai jauki foto !
Vērmanes dārzu svinīgi atklāja un nodeva publiskai lietošanai 1817. gada 8. jūnijā. Parks ierīkots pēc dārznieka Johana Ludviga Šmeislera (Šmeisera) projekta. Sākotnējā Vērmanes dārza platība bijusi 0.8 ha, bet pašlaik tā ir 5 ha liela teritorija Rīgas centrā starp Merķeļa, Tērbatas, Elizabetes un Krišjāņa Barona ielām. Vērmanes dārzs ir viens no krāšņākajiem Rīgas parkiem un ir otrais vecākais Rīgas publiskais parks /pirmais ir Viesturdārzs /.
Vērmanes dārza tapšana saistāma ar 1812. gada lielo ugunsgrēku, kura laikā, gaidot Napoleona armijas uzbrukumu, nopostīja visu Rīgas priekšpilsētu.
1813. gadā tika nodibināta īpaša komisija - „Priekšpilsētas apstādījumu komiteja” (darbojās līdz 1879. gadam, kad organizēja "Rīgas dārzu pārvaldi"), kas plānoja, ko iesākt ar brīvajiem zemes gabaliem. Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators Filips Pauluči del Ronkole (itāļu: Fillipo Paulucci delle Ronkole) priekšpilsētas brīvajās teritorijās rosināja izveidot parkus.
Tika vākti ziedojumi. Katrs pilsētas iedzīvotājs, kurš "Priekšpilsētas apstādījumu komitejas" kasē iemaksāja 1 rubli, varēja iestādīt vienu kociņu.
Viena no dāsnākajām ziedotājām bija Melngalvju biedrības vecākā Kristiāna Heinriha Vērmaņa atraitne Anna Ģertrūde Vērmane (Anna Gertrud Wöhrmann, dzimusi Ēbele, 1750—1827). 1817. gadā viņa uzdāvināja 0,8 hektārus savas zemes pilsētai, lai tiktu ierīkots publisks eksotisko koku parks ar rozāriju un restorānu. Kopā ar zemes gabalu testamentā tika piešķirta arī ievērojama naudas summa – 2000 zelta rubļu. Vienīgais noteikums bija, ka teritorija netiks sadalīta, pārdota privātpersonām un pilsētniekiem netiks liegta iespēja atpūsties šajā parkā.
Pēc Annas Vērmanes nāves 1829. gadā parkā, vietā, kur kādreiz bija A. Vērmanes dārza mājiņa, uzcēla nelielu granīta obelisku viņas piemiņai. 1884. gadā to pārvietoja jaunās minerālūdens iestādes tuvumā, starp abiem tēlnieka Augusta Franca Folca (vācu: August Franz Leberecht Volz) no Silēzijas smilšakmens veidotajām lauvām. Apkārt izveidoja bagātīgus puķu stādījumus.
Obelisku nojauca pēc 2. Pasaules kara, kad 1954. gadā obeliska vietā uzstādīja padomju funkcionāra Sergeja Kirova krūšutēlu un parku pārsauca par Kirova parku.
Parks savu vēsturisko nosaukumu atguva 1991. gadā, bet Annas Vērmanes obelisku atjaunoja 2000. gadā.
Annas Vērmanes dēls, Prūsijas ģenerālkonsuls Johans Kristofs Vērmanis turpmākajos gados ne tikai finansiāli atbalstīja savas mātes parka pilnveidošanu, papildinot to ar dāvātu zemes gabalu, bet 1852. gadā palīdzēja izveidot arī Arkādijas parku Pārdaugavā.
Lai atcerētos Rīgas to laiku parku iekārtošanas rosinātāju 1851. gadā atklāja marķīzam Filipam Pauluči veltītu stēlu bez viņa attēla, uz monumenta ir vienīgi godināta viņa ierašanās diena Rīgā 1812. gada 23. oktobrī. Pēc Pirmā pasaules kara stēla glabājas Doma katedrāles galerijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika izgatavota kopija, ko uzstādija Vērmanes dārzā laukumiņā starp strūklaku un bērnu rotaļlaukumu.
Parks tika veidots, vadoties pēc ainaviskā principa. Tas vairākkārt pārveidots un palielināts pēc vecpilsētas vaļņu nojaukšanas.
1834. gadā Vērmanes dārzā tika uzcelts atsevišķs veikals (tagadējā Merķeļa un Tērbatas ielu stūrī), kas bija paredzēts „Rīgas ķīmiķu un farmaceitu biedrības” minerālūdeņu tirgotavas vajadzībām. 1863. gadā pēc arhitekta Ludviga Bonšteta (vācu: Ludwig Bohnstedt) projekta tai uzcēla atsevišķu paviljonu, kas joprojām ir saglabājies. 20. gadsimta 30. gados restorāna ēkā atradās kinoteātris „Lielais parks”, padomju laikā – transporta darbinieku kultūras nams, neatkarības laikos atradās muzikālais centrs „Vernisāža”, kazino, bet šodien vairāki restorāni
Atbilstoši visiem tā laika parkiem, arī Vērmanes dārzā bija restorāns un estrāde, ko toreiz sauca par „gliemežnīcu”. 1859. gadā parks tika iekļauts pilsētas apbūvē.
1869. gadā parkā uzstādīja saules pulksteni un bronzētā cinka lējumā Berlīnē izgatavotu strūklaku skulptūru, kuras autori bija Buholcs un Hāns. Strūklakā attēlota četru gadalaiku skulptūras, bet vāzes kausā – divi bērni, kuri rotaļājas ar Jūras dieva Neptūna trejžuburi. Šodien parkā apskatāmā strūklaka nav 1869. gada skulptūras oriģināls. Strūklakas oriģinālo skulptūru nācās demontēt 1972. gadā. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja šīs skulptūras kopiju bronzas lējumā, kuru no jauna uzstādīja 1978. gadā.
Lielāki paplašinājumi parkā notika 1880. gadā, kad Vērmanes dārzu pārveidoja pēc pilsētas dārznieka un ainavu arhitekta Georga Frīdriha Ferdinanda Kūfalta (vācu: Georg Friedrich Ferdinand Kuphaldt) projekta. Pēc projekta parkā tika iestādīti vairāki tūkstoši svešzemju koku un krūmu, bet pēc 9 gadiem parkā ierīkoja pirmo rozāriju. Vērmanes dārzā aug 10 vietējo kokaugu sugas (parastais skābardis, parastais ozols, u.c.) un 71 introducēto kokaugu taksoni (Mandžūrijas riekstkoks, u.c.).
Koka sēta tika nomainīta ar greznu metāla žogu. Pie vārtiem pēc arhitekta V. Reslera projekta tika uzcelti augļu kioski. Parkā bija apskatāmas 6 skulptūras un trīs lielas vāzes ar seno grieķu un romiešu mitoloģiskajiem tēliem.
Kā visiem brīvi pieejama sabiedriska telpa parks kalpoja dažādiem publiskiem masu pasākumiem, piemēram, 1927. gada 10. aprīlī Vērmanes dārza Lielajā paviljonā atklāja pirmo auto izstādi Latvijas Republikā. Pirmajā dienā izstādi apmeklēja 2000 cilvēku, kas tiem laikiem bija liels skaitlis.
20. gadsimta 30. gados parkam tika izstrādāts jauns projekts, tā autors Andrejs Zeidaks, kā rezultātā parkā ierīkoja plašus zālienus, ziemciešu stādījumus, jaunu rozāriju un rotaļu laukumu; paplašināja ceļus un uzbūvēja arī estrādi. Estrāde bija ļaužu pulcēšanās un izklaides pasākumu vieta zem klajas debess. 1950. gadā estrāde tika nojaukta un tika uzbūvēta jauna estrāde (šodien redzamā) pēc arhitekta Leona Stahovska projekta.
Šodien parku iecienījuši ne tikai kā patīkamu atpūtas un izklaides vietu. Pie estrādes šeit mīl atpūsties šahisti, kas šai spēlei nododas ar apskaužamu aizrautību un ir gatavi savā pulciņā pieņemt visus interesentus.
Klajumiņā netālu no estrādes 2000. gadā uzstādīts piemineklis Latvijas ēbreju šahistam, 8. pasaules čempionam, starptautiskajam lielmeistaram Mihailam Tālam.
1985. gada 31. oktobrī, atzīmējot 150 gadus kopš dzimšanas, atklāja pieminekli Latvju dainu tēvam Krišjānim Baronam. Tā autors ir tēlniece Lea Davidova-Medene .
1994. gadā Vērmanes dārzā uzstādija piemiņas zīmi par godu Apgaismības laika publicista, latviešu tautas tiesību aizstāvja, sacerējuma "Latvieši" autora, vācbaltiešu rakstnieka un publicista Garlība Helviga Merķeļa (Garlieb Helwig Merkel,1769–1850) 225. dzimšanas dienas atcerei.
Parka ārpusē, Latviešu biedrības nama pusē, pret žogu atslējies bronzas dendijs – 1998. gadā atklāts piemineklis ekstravagantajam latviešu gleznotājam un grafiķim Kārlim Padegam.
Parka rietumu pusē, 2001. gadā atklātajā piemineklī, atsēdies vācbaltiešu ķīmiķis un filozofs, Nobela prēmijas laureāts Vilhelms Ostvalds.
Svētku dienās estrādē notiek dažādi koncerti. Vasarās parkā norisinās dažādi gadatirgi un festivāli.
Tumšajā sezonā Vērmanes dārzs kļūst par pasaku valstību – tajā tiek iedegtas krāšņas gaismas, slejas milzu sniegavīri un skan mūzika.
Veiksmīgu slēpņošanu !
[EN] Virtual Rewards 4.0 - 2024-2025
This Virtual Cache is part of a limited release of Virtuals created between January 17, 2024 and January 17, 2025. Only 4,000 cache owners were given the opportunity to hide a Virtual Cache.
[EN] Task. In order to register the hiding place as found, you must take a photo in which one of the objects highlighted in the description can be recognized while walking in Vērmanes garden. Entries without photos will be deleted!
[LV] Uzdevums. Lai reģistrētu slēpni kā atrastu, jāuzņem foto, kurā, pastaigājoties Vērmanes dārzā, var atpazīt kādu no aprakstā izceltajiem objektiem. Ieraksti bez fotogrāfijām tiks dzēsti!