ZEMĪTES LUTERĀŅU BAZNĪCA
Baznīca rakstos minēta 1567. gadā. Vienam no vecajiem baznīcas zvaniem ir bijis uzraksts: "Kad rakstīja 1585. gadu, tad Bartels Butlers lika mani izliet, tā ir patiesība". Zemītes luterāņu baznīca ir viena no retajām baznīcām, kas celta no akmens. Hercoga Ketlera laikā dievnama torni vainagoja krusts un gailis. 18. gadsimtā šeit par mācītāju kalpoja Bernhards Vilhelms Bīnemanis. 1848. gadā baznīcā tika iebūvētas ērģeles. Baznīcas altāri līdz 1933. gadam rotāja kokgriezumi, kurus pēc tam nomainīja pret altārgleznu. Padomju laikos, 1963. gadā, baznīca tika slēgta. Baznīca tika demolēta taču Imants Lancmanis baznīcas iekārtas paglāba un pārveda uz Rundāles pils muzeju. Zemītes baznīcā tika uzņemtas kinofilmas "Kad lietus un vēji sitas logā" ainas. 1993. gadā baznīca darbību atsāka. Baznīcai ir arī mazas pazemes ejas, kuras mūsdienās ir aizmūrētas, taču nav zināms kam un kāpēc tos būvējuši. Šī mazā baznīca, protams, izskatās normāla, taču tā glabā daudzus noslēpumus.
ZEMITE LUTHERAN CHURCH
was first mentioned in 1567. One of its old bells had an inscription from 1585. It is one of the rare stone-built churches. During Duke Kettler’s time, the tower was crowned with a cross and a rooster. In the 18th century, pastor Bernhards Vilhelms Bīnemanis served here. The church received an organ in 1848. Until 1933, the altar featured wood carvings, later replaced by an altarpiece. The church was closed in 1963 during the Soviet era and vandalized, but Imants Lancmanis saved its interior and moved it to Rundāle Palace Museum. The church reopened in 1993. It also has underground tunnels, now sealed, with their purpose unknown. Though small and seemingly ordinary, the church holds many secrets.