Akmeņdziras ir neliels piekrastes ciems Ventspils novada Tārgales pagastā. Te jūra un meži vienmēr noteikuši ikdienas ritmu, bet ciema liktenī īpašu pēdu atstājis šaursliežu dzelzceļš – piekrastes bānītis.
Pirmā pasaules kara laikā (1916.) vācu armija gar Kurzemes jūrmalu izbūvēja 600 mm šaursliežu līniju frontes apgādei un kokmateriālu izvešanai. Pēc kara mazbānītis kļuva par īstu dzīvības līniju Kurzemes jūrmalas ciemiem – 40 gadu garumā tas bija vienīgais regulārais satiksmes līdzeklis. Pieturas atradās Staldzenē, Jaunupē, Ovīšos, Miķeļtornī, Mazirbē un citviet, un starp tām arī Akmeņdziras.
Vecie vilcienu saraksti rāda, ka Akmeņdziras atzars bija pilntiesīga pietura: vilciens no Ventspils šeit pienāca ap deviņiem vakarā, bet no Dundagas – ap pusseptiņem no rīta. Tas nozīmē, ka vietējie varēja doties gan uz tirgu pilsētā, gan uz darbiem un skolām, gan uz kaimiņciemiem.1960. gadu sākumā satiksme apklusa, un sliedes pakāpeniski pazuda mežos.
Padomju laikā šeit izveidojās dārzkopības biedrība “Akmeņdziras”. Ventspilnieki un apkārtnes ļaudis ierīkoja dārziņus, stādīja ābeles un ogulājus, kopa dobes – un biedrība darbojas vēl šodien.
Mūsdienās Akmeņdziras ir klusas, bet stāsts joprojām dzīvs: mežu šalkās un jūras vējā var sadzirdēt bānīša atbalsis, bet sakoptie dārzi atgādina par cilvēku neatlaidību un mīlestību pret šo vietu.
EN (short): Akmeņdziras is a small coastal village in Kurzeme, once a stop on the 600 mm narrow-gauge railway built in 1916 for timber transport and later passengers. A local branch likely served logging and small boat/ship plank work. After the railway closed in the 1960s, a gardening association “Akmeņdziras” formed here during the Soviet era and still operates today.
Slepnis novietots blakus bijušajai dzelzceļa līnijai, netālu no gala pieturas. BYOP